Domāju, kas tas ir pilnīgi normāli, jautājums vienīgi, par ko viņš priecājas? Tam var būt ļoti dažādi iemesli. Smaids un prieks ir ļoti foršas lietas, bet var priecāties un smaidīt par to, ka cits nokrīt. Svarīgi zināt, kādām iekšējām vērtībām un impulsiem atbilst šis prieks. Citiem prieks rodas tiklīdz viņi redz, ka kādam kaut kas nesanāk.
Bet, ko lai dara brīžos, kad uznāk nekontrolējami smiekli nepiemērotās situācijās, piemēram, eksāmenā, darba intervijā vai redzot, ka kāds cits nokrīt?
Skatoties, cik ļoti nekontrolējami ir šie smiekli, cik liels ir prieks. Es nezinu, ko tādos brīžos darīt, jāskatās pēc situācijas. Tādos gadījumos ir vērs analizēt sevi, piemēram, ja mēs runājam par gadījumiem, kad cilvēkam uznāk smiekli bērēs, jāņem vērā, ka smiekli un joki reizēm ir stresa izpausme. Līdzīgi kā asaras cilvēkam var pasprukt arī smiekli.
Vai pašam arī tā ir gadījies – smieties nepiemērotā laikā un vietā?
Jā, es ik pa laikam smejos tad, kad varētu arī nesmieties! Nereti izsprūk smiekli tad, kad cilvēks man pasaka, ka ir kļūdījies. Pēc tam vienmēr analizēju sevi, kāpēc esmu smējies.
Kāda ir cilvēku reakcija?
Visbiežāk pārsteigums, bet parasti neviens neko nesaka, kaut gan loģiski jau būtu pajautāt – ko Tu tagad smejies, nav taču nekā smieklīga?!
Kas biežāk ir labā garastāvoklī – vīrieši vai sievietes?