Rīgas deklarācijā aicina atbalstīt Ukrainas neatkarību un izmeklēt «MH17» notriekšanu (246)

ES valstis deklarācijā tāpat no jauna apstiprina ES-Ukrainas samitā izteikto pozīciju par Krimas un Sevastopoles nelegālās aneksijas nosodījumu. Deklarācijā izcelti kopumā trīsdesmit punkti.

Rīgas samita dalībnieki apstiprina Austrumu partnerības, kas ir Eiropas Kaimiņattiecību politikas speciāla dimensija, augsto nozīmi. Partnerības ietvaros samita dalībnieki apstiprina katra suverēna partnera tiesības brīvi izvēlēties mērķus un ambīcijas attiecībās ar Eiropas Savienību, teikts deklarācijā. Tāpat samita dalībnieki apņemas stiprināt demokrātiju, likuma varu, cilvēktiesības un fundamentālas brīvības. Samita dalībnieki uzsver, ka Austrumu partnerības programma ir balstīta dalītā un savstarpējā atbildībā.

Samita dalībnieki norāda, ka pret Ukrainu vērstās darbības, kā arī notikumi Gruzijā kopš 2014.gada ir demonstrējuši, ka teritoriālās suverenitātes un teritoriālās integritātes fundamentāli principi 21.gadsimtā nevar tikt uzskatīti par pašsaprotamiem. Vienlaikus ES pilnībā atbalsta visu savu partneru teritoriālo integritāti, neatkarību un suverenitāti. Tāpat samita dalībnieki uzskata, ka Austrumu partnerība cenšas sasniegt kopīgu demokrātijas, stabilitātes, izaugsmes un sadarbības lauku.

Rīgas samita deklarācijā norādīts, ka samita dalībnieki atbalsta visus mēģinājumus, kas vērsti uz konflikta deeskalāciju Ukrainā un tādas politiskās sistēmas izveidi, kura respektē Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti. Samita dalībnieki aicina visas puses ieviest Minskas vienošanās. Tāpat samita dalībnieki cer, ka visas iesaistītās puses ievēros savas apņemšanās. Rīgas samita dalībnieki aicina atbrīvot karagūstekņus, sadarboties Normandijas formāta ietvaros un atbalsta Baltkrievijas iesaisti konflikta atrisināšanā.

Samita deklarācijā visas iesaistītas puses tiek aicinātas sadarboties, lai veiktu starptautisku izmeklēšanu par Nīderlandes "MH17" lidmašīnas notriekšanu un sodītu tos, kas pie tā ir vainojami. ES valstis deklarācijā no jauna apstiprina ES-Ukrainas samitā izteikto pozīciju par Krimas un Sevastopoles nelegālās aneksijas nosodījumu. Samita dalībnieki tāpat no jauna apstiprina savu pozīciju attiecībā uz ANO Ģenerālās Asamblejas lēmumu par Ukrainas teritoriālo integritāti.

Rīgas samita dalībnieki apsveic Austrumu partnerības valstu sasniegumus, kas paveikti kopš Viļņas samita 2013.gadā, īpaši izceļot asociācijas nolīgumu parakstīšanu ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, kas ir uzskatāms par lielu soli, paātrinot šo partneru politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar ES. Samita dalībnieki apsveic veiksmīgo asociācijas nolīgumu implementācijas startu, kā arī atzīst pieaugušās tirdzniecības apmērus starp Gruziju un Moldovu.

Samita dalībnieki ir nodrošinājuši un turpinās nodrošināt ievērojamu atbalstu, īpaši ar Eiropas Kaimiņu politikas instrumenta palīdzību, lai palīdzētu nostiprināt institūcijas un veiktu publiskās administrācijas reformas Gruzijā, Moldovā un Ukrainā, kas ir būtiski, lai gūtu pilnīgu labumu no Asociācijas nolīguma ar ES un Padziļinātās un visaptverošās brīvas tirdzniecības zonas līguma.

Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Rekonstrukciju un attīstības bankas (ERAB) jaunā kopīgā mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta iniciatīva Padziļinātās un visaptverošās brīvas tirdzniecības zonas mehānisms sniegs nozīmīgu atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Samita dalībnieki norāda, ka ES finansiālais atbalsts būs atkarīgs no partnervalstu īstenotajām reformām.

Samita dalībnieki uzsver, ka Asociācijas nolīguma ar ES un Padziļinātās un visaptverošās brīvas tirdzniecības zonas līguma īstenošana, ko papildinās reformas, tuvinās partnerības valstis ES likumdošanai un standartiem, veicinot pakāpenisku partnerības valstu ekonomisko integrāciju ES tirgū.

Samita dalībnieki uzskata, ka šāds ambiciozs ilgtermiņa skatījums ir vēlams. Tas veicinātu ilgtermiņa mērķa par plašākas labklājības zonas izveidi, kas balstītos uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem un suverēnu valstu izvēli.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka ceturtdien un piektdien Rīgā norisinājās Eiropas Savienības Austrumu partnerības samits, kuru Latvija rīko kā pašreizējā ES Padomē prezidējošā valsts.

Austrumu partnerības samita ietvaros piektdien 28 Eiropas Savienības un sešas Austrumu partnerības valstis pieņēma paziņojumu jeb tā dēvēto Rīgas deklarāciju, kas noteiks ES un Austrumu partnerības attiecības turpmākajos gados.

Viena no Latvijas prioritātēm prezidentūras laikā ir sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm - Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Organizējot samitu, Latvija aktīvi virzīs Austrumu partnerības politiku ES līmenī, tā sekmējot šo valstu tuvināšanos ES, kā arī īstenos savas nacionālās intereses, attīstot divpusējo sadarbību ar reģiona valstīm.