Rīgas samita deklarācijā ievērojama uzmanība pievērsta notikumu attīstībai Ukrainā (168)

Deklarācijas melnrakstā, kas, pēc diplomātu sacītā, tiek regulāri papildināts, norādīts, ka notikumi Ukrainā apliecinājuši, ka 21.gadsimtā Eiropas kontinentā suverenitātes un teritoriālās integritātes pamatprincipi vairs nevar tikt uzskatīti par pašsaprotamiem. Šī iemesla dēļ Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies visiem tās partneriem sniegt nepieciešamo atbalstu teritoriālajai integritātei, neatkarībai un suverenitātei. Tāpat savu gatavību palīdzēt atjaunot uzticību un pārliecību paredzēts paust visiem samita dalībniekiem.

Deklarācijas tekstā arī norādīts, ka samita dalībnieki paudīs savu atbalstu, lai nodrošinātu situācijas deeskalāciju un politisko mērķu sasniegšanu Ukrainā, vienlaicīgi respektējot Ukrainas neatkarību, suverenitāti, kā arī teritoriālo integritāti. Tāpat pausts, ka partneri aicinās visas iesaistītās puses pilnībā ieviest Minskā panāktās vienošanās, tajā pašā laikā paužot pilnu atbalstu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO) un tās centieniem, kas tiek veikti, īstenojot misiju Ukrainā.

Attiecībā uz Normandijas formātu sagatavotajā deklarācijas melnrakstā pausts, ka Austrumu partnerības valstis turpinās sniegt atbalstu visiem diplomātiskajiem centieniem. Aģentūras LETA rīcībā esošajā deklarācijas melnrakstā arī minēts, ka samita dalībnieki aicinās visus iesaistītos pilnībā sadarboties ar starptautiskajiem izmeklētājiem, lai pie atbildības sauktu tos, kuri ir vainojami pie lidsabiedrības «Malaysia Airlines» pasažieru lidmašīnas notriekšanas virs Austrumukrainas.

Tāpat dokumentā uzsvērts, ka samita dalībnieki neatzīst nelegālo Krimas un Sevastopoles aneksiju, kuru veikusi Krievija. Turklāt deklarācijas tekstā arī skaidrots, ka šāda Krievijas rīcība ir starptautisko likumu pārkāpums, kā arī tiešs apdraudējums starptautiskajai drošībai.

Paredzēts, ka samita dalībnieki arī atzinīgi vērtēs ES sniegto atbalstu Ukrainai, stiprinot institūcijas. Tāpat liela uzmanība pievērsta sniegtajam makrofinansiālajam atbalstam, ekonomikas stabilizācijai, humānajai palīdzībai, ekspertu konsultācijām visās pārvaldības jomās, kā arī padomdevēju misijai un robežu kontrolei.

Kā ziņots, Latvija kā ES Padomes prezidējošā valsts šodien un rīt, 22.maijā, Rīgā rīkos vienu no svarīgākajiem prezidentūras ārpolitiskajiem augsta līmeņa pasākumiem - Austrumu partnerības samitu. Paredzēts, ka sanāksmē piedalīsies 28 ES dalībvalstu un sešu Austrumu partnerības partnervalstu augstākās amatpersonas, kā arī ES institūciju politiskā vadība, tostarp Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.

Rīgas samits būs pirmais kopš asociācijas līgumu parakstīšanas starp ES un trim partnervalstīm - Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Šie līgumi paredz ciešāku politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju starp ES un minētajām valstīm. Plānots, ka samitā tiks izvērtēti sākotnējie asociācijas līgumu pagaidu īstenošanas rezultāti. Šo līgumu veiksmīga īstenošana būs viena no svarīgākajām prioritātēm ES un Gruzijas, Moldovas un Ukrainas attiecībās, kas dod iespēju partnervalstīm modernizēt to ekonomiku un sociālo sistēmu.

Tāpat ES apliecinās stingru politisko un praktisko atbalstu asociācijas līgumu īstenošanai.