«Mums pats galvenais ir, lai atgūtu savus mīļos cilvēkus .Pat ja viņi ir miruši, mēs viņus vismaz varēsim apglabāt. Mēs nesamierināsimies ar to, ka Baltijas jūra kļūs par viņu kapu,» sacījusi Mačulīte, kura ir pārliecināta, ka meklēšanas teritorija būtu jāpalielina.
«Baltijas jūra, salīdzinot ar citām, ir tāda peļķe, to var pilnībā pārmeklēt,» sacījusi tuviniece.
Tikmēr bijušais Lietuvas prezidents Ronalds Pakss, kurš pats ir profesionāls pilots, «An-2» meklēšanas operācijas intensitāti nodēvējis pat «bezprecedenta necieņu pret Lietuvas pilotiem».
«Sašutums un kauns «Noziedzīga vienaldzība pret cilvēkiem,» Pēc viņa teiktā, Lietuva ir pierādījusi pilnīgu nespēju tikt galā ar ārkārtas situācijām jūrā, Paksa viedokli citē ziņu aģentūra «Regnum».
Pakss uzsvēris, ka šajā gadījumā visu nosaka laiks. Viņš kritizējis atbildīgo iestāžu reakciju un to, ka meklēšanā netika iesaistīti visi civilie un militārie spēki.
Kā ziņots, pirmdien atsākta virs Baltijas jūras sestdien vakarā pazudušās Lietuvas lidmašīnas «An-2» meklēšanas operācija.
Meklēšanas darbiem atvēlēta Lietuvas armijas Gaisa spēku lidmašīna «Spartan C-27J».
Operācijas vadība - Lietuvas Bruņoto spēku Jūras glābšanas darbu koordinācijas centrs - pēc palīdzības vērsusies arī pie Zviedrijas un Latvijas.
Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos aģentūra LETA noskaidroja, ka, atsākot «An2» meklēšanu, Lietuva ir lūgusi Latvijai sniegt atbalstu meklēšanas darbos.
Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopters «Mi-17» atsāka meklēšanu, taču pēc plkst.21 darbus pirmdien beidzis.