Prokurors: Pierādījumu digitālajā TV lietā bija pietiekami, lai notiesātu attaisnotos (31)

Lietā tika attaisnots «Kempmayer Media Latvia» valdes loceklis Juris Ulmanis. Tāpat attaisnoti Digitālā Latvijas valsts radio un televīzijas centra (DLRTC) valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics, kā arī attaisnots advokāts Mārtiņš Kvēps un kompānijas «Interbaltija Invest» bijušais valdes loceklis Gints Bandēns.

Vienlaikus viņš akcentēja, ka tas, vai iesniegt protestu par spriedumu, ir viņa kolēģa prokurora Monvīda Zelča pārziņā.

Bijušais prokurors klāstīja, ka, viņaprāt, pierādījumu bāze bija pietiekama, lai sodītu visus piecus attaisnotos. «Es pieļauju, ka attiecībā uz Jāņa Plūmes un Alfrēda Janevica, Ginta Bandēna darbībām - nu tur varētu vairāk saskatīt pamatojumu attaisnošanai, jo viņu darbības bija samērā mazā apmērā un epizodiskas,» viņš piebilda.

Runājot par Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) bijušā ģenerāldirektora Māra Paudera atbrīvošanu no atbildības, viņš norādīja, ka Pauders praktiski ir atzīts par vainīgu un tikai saistībā ar slimību atbrīvots no kriminālatbildības.

«Rezultāts ir 14 pret 5 prokurora labā,» teica bijušais prokurors. Tāpat lietas iznākumu kopumā Piliksers vērtēja «galvenokārt ar profesionālu gandarījumu».

Viņš pauda viedokli, ka tiesas piespriestajiem sodiem nevajadzētu būt bargākiem. Tas, ka lieta ir ilgstoši iztiesāta - tas pats par sevi šīm personām ir ārkārtīgi liels viņu dzīves apgrūtinājums. «Ņemot vērā uzliktos naudas sodus, ņemot vērā šo cilvēku līdzšinējās dzīves, viņu profesionālo darbību, ja tiem, kam ir piespriests reāls cietumsods nāksies iet cietumā kaut uz vienu gadu -tā ir personiska traģēdija,» pauda Piliksers.

Viņš arī piebilda, ka šajā lietā pamata strīds ir juridisko argumentu strīds un pretimstāvēšana par jautājumu, vai vispār bijis noziegums. Piliksers atzīmēja, ka neskaitāmas reizes apsūdzētie pauduši, ka viņi vispār nesaprot, kāpēc viņi sēž uz apsūdzēto sola, kā arī to, ka šajā lietā, kas attiecas uz «Kempmayer Media Latvia», nav noziedzīga nodarījuma.

«Tā, kā tomēr man un manam kolēģim - prokuroram Zelčam ir izdevies panākt notiesājošu spriedumu, es domāju, ka faktiski tas ir galvenais», teica Piliksers.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa piektdien tā dēvētajā digitālās televīzijas (TV) lietā ekspremjera Andra Šķēles bijušajam runasvīram Jurģim Liepniekam un bijušajam Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) valdes priekšsēdētājam Andrejam Ēķim piesprieda naudas sodu attiecīgi 200 un 120 minimālo mēnešalgu apmērā.

Savukārt bijušajam DLRTC ģenerāldirektoram Guntaram Spundem piespriests viens gads cietumā un soda nauda 80 minimālo mēnešalgu apmērā.

Uzņēmējam Uldim Kokinam tiesa piesprieda divus gadus cietumā un soda naudu 100 minimālo mēnešalgu apmērā, «Kempmayer Media Latvia» valdes loceklim Jānim Svārpstonam - trīs gadus cietumā un soda naudu 70 minimālo mēnešalgu apmērā, «Kempmayer Media Latvia» valdes loceklim Jānim Zipam - divus gadus cietumā un soda naudu 70 minimālo mēnešalgu apmērā, bet «Kempmayer Media Latvia» valdes loceklim Andrejam Zabeckim - trīs gadus cietumā.

Apsardzes kompānijas «Falck apsargs» bijušajam valdes priekšsēdētājam Valdim Purvinskim tiesa piesprieda sodu 50 minimālo mēnešalgu apmērā, savukārt LVRTC bijušajiem valsts pilnvarniekiem Ojāram Rubenim, Didzim Jonovam un Andriam Boldanam (iepriekš Ļublins) - soda naudas 50 minimālo mēnešalgu apmērā.

Tiesa ar Šķēli saistītajam grāmatvedim Harijam Krongornam piesprieda trīs gadus cietumā, advokātam Jānim Lozem - divu gadus cietumā un soda naudu 100 minimālo mēnešalgu apmērā.

Neviens no tiem, kuriem piespriests reāls cietumsods, tiesas zālē apcietināts netika.

Tiesvedība saistīta ar 2002.gada 14.novembrī DLRTC noslēgto līgumu ar Lielbritānijā reģistrēto «Kempmayer Media Ltd.», kas paredzēja Latvijā vairākos posmos ieviest digitālo televīziju, tostarp līgums paredzēja maksāt 53,5 miljonus ASV dolāru par digitālās televīzijas ieviešanas pirmo posmu Rīgā un Rīgas reģionā. Stokholmas Starptautiskā šķīrējtiesa noslēgto līgumu atzina par spēkā neesošu 2006.gada 31.augustā.

Digitālās TV krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), pamatojoties uz toreizējā satiksmes ministra Roberta Zīles iesniegumu, ierosināja 2003.gada 1.septembrī. Tiesā krimināllieta nonāca 2007.gada oktobrī, bet pēc būtības lietu sāka skatīt 2009.gadā. Krimināllietā apsūdzības uzrādītas par krāpšanu lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielos apmēros vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī tīšām darbībām valsts amatpersonu rīcībā un valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Sākotnēji šajā lietā apsūdzības tika ierosinātas pret 20 personām. Viņu vidū bija arī Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) bijušais ģenerāldirektors Māris Pauders, taču pašlaik pret viņu veselības stāvokļa dēļ norit process medicīniska piespiedu līdzekļa noteikšanai. Savukārt 2013.gada augustā mira krimināllietā apsūdzētā LVRTC bijusī valsts pilnvarniece Ināra Rudaka un tiesvedība pret viņu tika izbeigta. Līdz ar to apsūdzēto statuss bija noteikts ir 18 personām.

Visas uzklausītās personas savu vainu apsūdzībās neatzina.

Piliksers no18 lietā apsūdzētajiem reālu brīvības atņemšanu prasīja sešiem, tostarp Liepniekam prokurors prasīja brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un naudas sodu 170 minimālo mēnešalgu apmērā. Savukārt otrs lietas prokurors Monvīds Zelčs lietā apsūdzētajam Liepniekam prasīja piemērot maigāku sodu, proti, viņš Liepniekam prasīja noteikt sodu 400 minimālo mēnešalgu apmērā, jo prokurors Liepnieka rīcībā saskatījis vainu mīkstinošus apstākļus.