Latvijas realitāte - nevis «veiksmes stāsts», bet «izglābšanās no slīkstošas mašīnas» (432)

Intervijā portālam «Apollo» pastāstīja bijušais Latvijas premjerministrs Ivars Godmanis, vēl 2014.gadā Latvijai bija vērojams viens no straujākajiem ekonomikas attīstības tempiem Eiropā, taču to nevar saukt par «veiksmes stāstu».

«Tad, kad jūs slīkstiet ar mašīnu upē, un jums izdodas izglābties, tā, protams, ir veiksme. Taču tad, kad jums izdodas izkļūt krastā, jūs redzat , ka esat pazaudējis daļu savas iedzīves. Mašīna noslīkusi, kopā ar daļu no jūsu drēbēm, datoru, pulksteni, telefonu... . Cik ilgi pēc tam jūs runāsiet par veiksmi? «Veiksmes stāstu» politiski silda jau gadiem ilgi, taču jo ilgāk, jo sabiedrības reakcija pret kļūst noraidošāka,» saka Godmanis.

Kāda tad ir aktuālā situācija Latvijas ekonomikā? Ko varam sagaidīt tuvākā nākotnē? Eiropas Komisija (EK) savā pēdējā prognozē februārī paredz, ka Latvijai šogad IKP pieaugums būs 2,9%. Turklāt lielāko daļu no šī pieauguma sastādīs tieši privātā patēriņa pieaugums (+4,3%) – tas, ka mēs paši vairāk pērkam un pirksim preces un pakalpojumus. Tas nebūt nav slikti, jo vairāk pērk, jo vairāk ir ko ražot.

«Problēma ir cita – mūsu eksporta pieauguma rādītāji jau pērn bija sākuši krist (no 1,5% 2013.gadā līdz +1,4% 2014.gadā) un arī kopējais investīciju apjoms pieauga tikai par 1,2%. Ja šie rādītāji neaugs straujāk, tad jāgaida kopējās izaugsmes tempu palēninājums,» saka Godmanis.

Tiesa, šāda EK prognoze ir veidota, ņemot vērā faktu, ka sankciju karš, kas notiek starp ES un Krieviju, varētu beigties jau 2015.gada jūlijā. Tagad izskatās , ka tas nenotiks un tas var mainīt arī EK nākamās prognozes tajā skaitā Latvijai.

Taču pašlaik, kad ir saņemti pirmie signāli par to, ka kopējais eksports šī gada februārī salīdzinājumā ar 2014.gada februāri ir nevis pieaudzis, bet gan krities (-3,6%), reāli izskatās, ka IKP pieauguma prognozes varētu samazināties.

«Esmu dzirdējis, ka mūsu pašu prognoze IKP pieaugumam 2015.gadam varētu samazināties līdz pat 2% no IKP,» saka Godmanis.

Pirmais, ko skatās pie samazinātas prognozes, ir kā pildās budžets, vai nav jūtami pirmie ienākumu samazinājumi pret plānotajiem.

«Būdams gan finanšu ministrs, gan premjers dažādu krīžu laikos, varu teikt , ka šajā brīdī neredzu trauksmi budžeta izpildē, nav redzami izteikti signāli par krīzes tuvošanos. Taču pamats zināmām bažām par to, vai varēsim izpildīt daudzās vēlmes pēc lielāka finansējuma jau 2016.gadā un vēlāk, tomēr ir,» skaidro Godmanis.

Šodien Eiropas Komisija vērtē un faktiski arī akceptē Latvijas ikgadējos budžeta projektus , jo esam iekļuvuši eirozonā. Latvija, parakstot Finanšu un Stabilitātes pakta nosacījumus, ir apņēmusies turpmāk ievērot maza budžeta deficīta prasības (-1%) ne tikai nākamajā gadā, bet arī nākamajos trīs gados.

Tas nosaka, ka Latvijas valdības iespējas palielināt izdevumus, kā to prasa virkne nozares, apstākļos, kad mazinās ekonomikas pieaugums, ir daudz ierobežotākas, nekā tad, kad bijām ārpus eirozonas.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos nauda valsts budžetā ieplūda, kā plānots, vienīgi martā bija neliela neizpilde.

«Ieņēmumi pamatbudžetā uz 1.aprīli bija par 12% lielāki kā pagājušajā gadā, tai skaitā nodokļu ieņēmumi par +6% lielāki. Gan uzņēmumu ienākuma nodoklis (+7%), gan Iedzīvotāju ienākumu nodoklis (+6%) , akcīzes nodoklis (+6%) un arī PVN (+3%) ir ar pieaugumu. Neskatoties uz to, ka IIN likme tika pazemināta par 1% (no 24% uz 23%), ko varbūt daļēji kompensēja minimālās algas pieaugums.

Lielāki ir arī nenodokļu ieņēmumi (+12%) un ārvalstu palīdzība ( ES fondu veidā +32%!), ko gan nevar uzskatīt par konstanti pieaugošu lielumu, jo tā ir saistīta ar to, kādu ES apgūtu projektu apjomu Latvija iesniedz ES apmaksai.

Speciālā (t.s. sociālā) budžetā arī ir +6% pieaugums, neskatoties uz to , ka par 1% palielināja iemaksu valsts fondēto pensiju otrajā līmenī.

Savukārt izdevumu daļā jāatzīmē, ka valsts iestādēs strādājošo atlīdzībai ( t.i.algām, prēmijām, piemaksām u.c.) izdevumi arī ir auguši par +6% , sociālie pabalsti ( kurus maksā no pamatbudžeta) ir pat par +30% lielāki.

Kopumā uz 1.aprīli Latvijas konsolidētais budžets ir praktiski bez deficīta ( -0,1% IKP).

No kurienes tad tās zināmās bažas? Tas, vai Latvijas ekonomiskā izaugsme būs tik veiksmīga, kā sākotnēji prognozēts, noteiks vairāki faktori un riski. Pēc Godmaņa vārdiem, galvenie riski šajā jomā ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju – NVS valstīm un Krieviju.

Taču EK komisija uzsver arī iespējamās Latvijas problēmas konkurētspējā, ja turpmākajos gados atlīdzība strādājošiem turpinās augt tikpat strauji. Pēc EK aplēsēm vidējā atlīdzība (algas, piemaksas, prēmijas u.c.) pēdējo trīs gadu laikā Latvijā ir augusi par +15%.

Diemžēl produktivitātes ziņā (IKP/ uz vienu nodarbināto= 67% no ES vidējā) Latvija jau pašlaik ir trešā no beigām un atpaliek gan Igaunijas (70%) un Lietuvas (75%).

Pirmie bažīgie signāli ir, ka kopējais eksports šī gada februārī salīdzinājumā ar 2014.gada februāri ir nevis pieaudzis, bet gan krities (-3,6%), bet, ja salīdzina pēdējos 12 mēnešus ar iepriekšējiem 12 mēnešiem , tad eksporta kritums ir pat -10%.

Pēdējie dati apstrādes rūpniecības apjomā arī parāda nelielu kritumu. Savukārt, tranzīta nozares rādītāji pagaidām gada pirmajos mēnešos saglabājās pagājušā gada līmenī.

«Vai tas viss nozīmē, ka valdībai jau tagad jāķeras pie budžeta grozījumiem? Domāju, ka nē. Taču viens ir skaidrs – šādos apstākļos valdība nevar atļauties jebkādu ārpus plānoto budžeta izdevumu pieaugumu. Valdības apņemšanās straujāk palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2% no IKP jau līdz 2018.gadam, protams, iezīmē prioritāti. Taču citām nozarēm jārēķinās ar to, ka gaidītais finansējuma palielinājums( izglītībai, veselībai u.c.) nebūs tik liels,» saka Godmanis.

«Vienlaikus, tas nenozīmē ka jau tagad vajadzētu runāt par finansējuma samazinājumu, jo sabiedrības apziņā vēl ir skaudrā budžeta «apcirpšana» krīzes laikā,» saka Godmanis.

«Mēs dzirdam: Izglītība prasa lielāku finansējumu – taču tur vajag vispirms īstenot reālas reformas. Veselības aprūpē – arī ļoti grūti ikdienā, plus vēl nedienas ar jaunajiem projektiem. Arī iekšlietās tika solīts būtisks algu pielikums, taču arī to būs grūti,» norāda ekspremjers.

«Kas atliek? Noteikti straujāka un, galvenais, efektīvāka ES naudas apgūšana, kas noteikti «sildīs» ekonomiku kopumā. Šeit ir rezerves. Jo, ja mēs būtu apguvuši ES naudu līdz šim kā lietuvieši un igauņi, tad mums ekonomikā būtu papildus ieplūduši aptuveni 500 miljoni eiro vairāk ,» norāda Godmanis.

Runājot par nodokļu politiku, valstij no kaut kurienes ir jāiegūst līdzekļi, lai tos novirzītu dažādām nozarēm – iekšlietām, medicīnai, izglītībai.

«Tas viss, dabiski, tiek finansēts no nodokļu ieņēmumiem. Latvija ir kopējā ES ekonomiskā telpā, vēl vairāk kopējā Baltijas ekonomiskā telpā, kas ekonomiski neļauj iedibināt un uzturēt Latvijā atšķirīgas nodokļu likmes kā Lietuvā , Igaunijā. Tad mūsu uzņēmumi var «pāriet» uz kaimiņu valsti,» skaidro Godmanis.

Pašlaik, ar nelieliem izņēmumiem, nodokļu likmes nav krasi atšķirīgas: PVN Latvijā un Lietuvā ir 21%, Igaunijā 20%. Iedzīvotāju ienākumu nodokļi – Latvijā (23%), Igaunijā ( 21%) , bet Lietuva šajā gadā veica strauju IIN samazinājumu (15%). Savukārt, tajā skaitā sociālais nodoklis, Latvijā kopumā (34,09 %) ir viszemākais Baltijā; Igaunijā (34,6% no kuriem 1,6% tieši bezdarba apdrošināšanai), Lietuvā (39,98- $1,6%, no kuriem obligātajai veselības apdrošināšanai 9%).

«Atklāti runājot, domāju, ka Valdībai būtu jāizvērtē , vai pie esošās ekonomikas tempu palēnināšanās no vienas puses un nozaru spiediena pēc izdevumu palielinājuma , tā varēs turpināt IIN samazināšanu par 1% līdz 22%. Tas aptuveni valdībai «izmaksā» 50 miljonus eiro, kuri būtu noderīgi augšminētām nozarēm. Lietuvas solis straujā IIN samazināšanā, protams, demonstrē kaimiņu drosmi, jo tagad Lietuva ir ES dalībvalsts ar vismazāko nodokļu sloga procentuāli pret IKP (27,5%), kas gan nav būtiski lielāks kā Latvijai (28,1%),» skaidro Godmanis.

Sankciju karš, kas norisinās starp ES valstīm un Krieviju, pagaidām uz Latvijas ekonomiku neatstāj graujošu ietekmi (tiešie zaudējumi nozarēm, t.sk. piena pārstrādes produktu eksportā u.c. ir aptuveni 0,5% IKP) . Protams, ja sankcijas iet plašumā (ja Krievija tajās iekļauj, piemēram, zivju konservus, farmācijas produktus u.c.) tad zaudējumi jau ir daudz lielāki (līdz 5%) . Tāpat, ja sankcijas skars tranzīta nozares, tad jārēķinās ar vēl lielākiem zaudējumiem.

Taču, ņemot vērā pašas Krievijas ekonomikas pašreizējo stāvokli (EK prognoze 2015.gadam -3,5% IKP), jācer, ka šādas sankcijas nav izdevīgas arī pašai Krievijai un mūs tās neskars.

Latvijas ekonomikai un eksporta jomai ļoti būtisks jautājums vēl ir arī par citu tirgu atrašanu. «Visi var ļoti varonīgi runāt, bet atrast jaunus noieta tirgus nav vienkārši . Tas gan nav vien Latvijas jautājums. Tas ir Latvijas un ES jautājums. Tāpēc ir jāatrod ES kopsaucējs, kā kopēji meklēt jaunus tirgus , palīdzot dalībvalstīm, t.sk. Latvijai,» saka Godmanis.

Noslēgumā Godmanis piebilst, ka nav īsti saprotams, kā Lietuva tiek galā ar tās piena produktiem noteikto embargo, ņemot vērā to , ka lietuviešiem šīs produktu grupas eksports pēc apjoma uz Krieviju bija par 10 reizes lielāks, nekā Latvijai.

«Tāpēc mums ir jāpārņem viņu pieredzi, un jāgatavojas dažādiem scenārijiem laicīgi,» secina ekspremjers.