Pēdējos gados SAB arvien biežāk atteicis izsniegt pieeju valsts noslēpumam (17)

SAB norādījis, ka pēdējos gados atteikumu skaits pakāpeniski pieaug, par galveno tendences iemeslu minot valsts drošības iestāžu īstenotos uzlabojumus, pilnveidojot pārbaudes procesu un ieviešot jaunas metodes. Tāpat SAB vērš uzmanību, ka pagājušajā gadā iesniegtas 25 pārsūdzības par SAB pieņemto lēmumu atteikt atļauju darbam ar valsts noslēpumu. Tikmēr 23 gadījumos ģenerālprokurors atzinis, ka SAB lēmums ir bijis pamatots un atbilstošs likuma prasībām. Līdz 2014.gada beigām divas pārsūdzības vēl atradās izskatīšanā Ģenerālprokuratūrā.

Tikmēr 2014.gadā SAB pārbaudei un atzinuma sniegšanai saņēma 1446 personu pārbaudes pieteikumus. Salīdzinājumam - 2013.gadā tika saņemti 1288 pieteikumi. Pagājušajā gadā tika arī veiktas 1343 personu pārbaudes, atlikumā uz šo gadu palika 103 pārbaudes materiāli. Pārbaudes tiek veiktas gan par personām, kam paredzēts izsniegt pirmreizējo speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, kā arī par personām, kam atļauja tiek izsniegta atkārtoti un pagarināts tās termiņš.

SAB 2014.gadā arī sagatavoja un izsniedza 837 speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu - 268 pirmās kategorijas apliecības, 332 otrās kategorijas apliecības, kā arī 247 trešās kategorijas apliecības. Salīdzinājumam - 2013.gadā tika izsniegtas 230 pirmās kategorijas apliecības, 340 otrās kategorijas apliecības, kā arī 171 trešās kategorijas apliecība.

Tāpat SAB vērš uzmanību, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ar 2014.gada 18.novembra lēmumu noraidīja divu bijušo valsts amatpersonu sūdzību pret Latviju saistībā ar SAB lēmumu viņiem anulēt speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam.

Iesniegtās sūdzības tika atzītas par nepieņemamām tālākai izskatīšanai pēc būtības, un tiesvedība šajās lietās tika izbeigta. Tiesa uzskatīja, ka pastāvēja pietiekams pamats, lai atzītu, ka uz šāda veida strīdiem nav attiecināmas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas noteiktās garantijas par pieeju tiesai - tiesības pārsūdzēt atļaujas anulēšanu tiesā. Tiesa arī norādīja, ka valstij nacionālās drošības un sabiedriskās kārtības garantēšanas interesēs ir plašas tiesības noteikt amatus, kuru pildīšanai ir nepieciešama speciālā atļauja, kā arī atļaujas saņemšanas kritērijus.

SAB ir valsts drošības iestāde, kas likumā noteiktā kārtībā veic izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības, iegūst, apkopo, uzkrāj, uzglabā, analizē un izmanto ar valsts drošību, aizsardzību un ekonomisko suverenitāti saistīto informāciju, kā arī veic valsts noslēpuma aizsardzību.