Alerģisks bērns. Vai alerģiju ir iespējams izārstēt? (28)

Vai ir iespējams izārstēt alerģiju? Mums bija interese uzzināt Lietuvas kolēģu viedokli. Uzrunājām alergoloģi un klīnisko imunoloģi, medicīnas zinātņu doktori doc. Jūrati Staikūnieni.

Alerģisku bērnu skaits pieaug. Vai šādas tendences saglabājas? Kādi ir iemesli?

Šobrīd tiek uzskatīts, ka ar alerģisku rinītu (iesnām) slimo apmēram 100 miljoni eiropiešu jeb katrs ceturtais cilvēks. Tie ir skaitļi, kas rada patiesu satraukumu, jo, piemēram, ar astmu slimojošu eiropiešu ir gandrīz par trešdaļu mazāk – apmēram 70 miljoni.

Lai novērtētu tendences saslimstībā ar alerģisku rinokonjunktivītu un ekzēmu, tika veikts pasaules mēroga pētījums (ISAAC). Tā laikā tika vērtētas divas bērnu grupas: 6–7 gadus veci un 13–14 gadus veci, novērojot saslimstību ar 7 gadu intervālu. Pētījums konstatēja, ka daudzās pasaules valstīs pieaudzis saslimšanas gadījumu skaits ar alerģiskajām slimībām, īpaši pieaugusi 6–7 gadus vecu bērnu saslimstība ar alerģisko rinītu (pat 2–3 reizes).

Alerģija uzskatāma par civilizācijas slimību, jo labāki dzīves apstākļi, gaisa un vides piesārņojums veicina slimības izplatīšanos. Piesārņojums burtiski fiziski bojā elpošanas ceļus, tāpēc alergēni tajos viegli nosēžas. Tendenci uz slimošanu ar alerģijām palielina pārtika, kam ir ilgs derīguma termiņš - tas nozīmē, ka tā satur daudz konservantu un citu alerģiju izraisošu vielu, plaša antibiotiku lietošana, smēķēšana, tajā skaitā arī pasīvā. Smēķēšana stipri palielina grūtnieču risku, ka viņu bērns būs alerģisks. Svarīga arī pārmantojamība – ja abi vecāki ir slimojuši ar alerģiskām slimībām, iespēja, ka bērns būs alerģisks, sasniedz 70 procentus. Tomēr pēdējā laikā aizvien vairāk tiek runāts par epiģenētiku. Šis termins nozīmē, ka noteikti vides faktori var noteikt atsevišķu «snaudošu» gēnu parādīšanos. Citiem vārdiem sakot, kamēr vides faktori snaudošos gēnus neaktivizē, nav arī alerģijas. Šie vides faktori var būt sadzīves ķīmijas preparāti, sintētisks apģērbs, pārāk cieši aizvērti logi un, protams, ziedputekšņi u.c. Alerģijas parādīšanos ietekmē gan izmainījusies zarnu trakta mikroflora, gan mikroorganismu daudzums cilvēka ķermenī.

Tā kā dažādu iemeslu dēļ cilvēka organismā palielinās vīrusu skaits, arī tas var izraisīt imūnsistēmas novirzes, kuru dēļ organisms sāk cīnīties ar nekaitīgām vielām.

Ko vajadzētu zināt mammām, kuru bērni slimo ar alerģisko rinītu?

Galvenās alerģiskā rinīta pazīmes – aizlikts deguns, šķavas, nieze, šķidrs zaļgans un ūdeņains sekrēts. Alerģiskais rinīts bieži izpaužas kopā ar konjunktivītu. Bērniem pirmā alerģijas pret ziedputekšņiem pazīme ir tieši apsārtušas, asarojošas acis, kuras mazuļi visu laiku berzē. Konstatēts, ka 9 no 10 bērniem alerģiskais rinīts izpaužas kopā ar acu simptomiem.

Alerģija attīstās, ja cilvēka imūnsistēma ļoti spēcīgi reaģē uz noteiktām vielām (alergēniem), kuras parasti lielākajai daļai cilvēku nekādas sekas nerada, jo viņi tās panes. Ir konstatēts, ka imūnsistēmas traucējums ir saistīts ar šīs sistēmas regulētāju – T-limfocītu jeb T-šūnu – trūkumu. Šīs šūnas pašlaik tiek ļoti plaši pētītas. To trūkuma dēļ parādās izmainīta atbilde uz noteiktām vielām (alergēniem): ja imunitāti regulējošo šūnu ir par maz, organisms reaģē kļūdaini, tas arī nosaka alerģijas pazīmju rašanos.

Protams, tiem, kas cieš no alerģijas, vispirms vajadzētu izvairīties no alergēniem. Nedrīkstētu aizmirst arī higiēnas pasākumus, kas palīdz samazināt nogurdinošos simptomus. Tas nenozīmē, ka nevajadzētu bērnu laist laukā, tomēr alergēnu daudzumu var samazināt, katru dienu mazgājot galvu, pārģērbjot bērnu, kas tas ienācis no lauka, nomazgājot rokas, seju, degumu.

Vai alerģija vienmēr sākas no iesnām, varbūt vispirms parādīsies alerģiska astma? Kāda vēl alerģijas forma var izpausties vienlaikus?

Alerģiskais rinīts ir visbiežākā alerģijas izpausme. Tomēr ne vienmēr alerģija vispirms izpaužas kā iesnas. Bērniem visai bieži vispirms sākas astma, pēc tam alerģiskais rinīts.

Ir jāvēro, vai neattīstās tā saucamā krusteniskā alerģija pret pārtiku. Konstatēts, ka vairāk nekā pusei bērnu, kuri cieš no alerģijas pret ziedputekšņiem, izpaužas arī alerģija pret pārtiku, t.i., āboliem, lazdu riekstiem, burkāniem. Tādā gadījumā bērnu var nomocīt ne tikai iesnas, bet arī sapampt lūpas, rīkle, ar izsitumiem pārklāties viss ķermenis. Šīs pazīmes visbiežāk parādās ēšanas laikā: bērnam kairina aukslējas, lūpas, muti. Ja piesmok balss, tad tas jau ir bīstams stāvoklis.

Visas mammas vispirms steidz samazināt alerģijas simptomus. Vai tas ir labi?

Ja alerģija ir ļoti saasinājusies, alerģijas simptomu samazināšana ir tikai pagaidu risinājums. Uz īsu brīdi tiek samazinātas alerģijas pazīmes, bērns jūtas labi. Tomēr mūsdienu medicīna iesaka meklēt arī alerģijas iemeslus.

Vai pastāv veids, kā ārstēt alerģijas iemeslus?

Jā – tā ir alergēnu specifiskā imūnterapija. Tās būtība ir tā, ka pacientam mazos daudzumos tiek dots alergēns (piem., pilieni, kas izgatavoti no tām pašām putekļu ērcītēm vai ziedputekšņiem), kura devas pamazām tiek palielinātas, kamēr organisms pierod pie alergēna un imūnsistēma pārstāj uz to reaģēt. Tā tiek ietekmēts slimības iemesls. Šī terapija atjauno imūnsistēmas līdzsvaru, t.i., samazina imūnglobulīna E ražošanu. Tā organismu pieradina pie alergēna.

Pirms imūnterapijas nozīmēšanas ir ļoti svarīgi precīzi noteikt alergēnu. Bieži bērns, kam ir alerģija pret ziedputekšņiem, vienlaikus ir alerģisks arī pret nezālēm vai citiem augiem utt. Tāpēc ir svarīgi noskaidrot, kurš ir spēcīgākais alergēns, un organismu pieradināt tieši pie tā.

Pirmie alergēnu specifiskās imūnterapijas rezultāti redzami aptuveni pēc pusgada. Jāzina, ka ārstēšanas kursu nāksies atkārtot 3–5 gadus, jo tikai tā var panākt organisma toleranci pret alergēniem. Mammām no ilgstošas imūnterapijas nevajadzētu baidīties, jo zāles pret alerģiju, kuras tikai uz īsu brīdi samazina alerģijas simptomus, viņu bērni ir spiesti lietot visu dzīvi.

Ārstēšana piemērota bērniem no 5 gadu vecuma (visbiežāk – pilienu veidā zem mēles), dažkārt to var nozīmēt arī mazākiem bērniem.

Specifiskā imūnterapija tiek nozīmēta pacientiem, ja tiem ir smagas alerģijas pazīmes, kuru vadīšanai jālieto daudz medikamentu, arī tad, ja medikamentu iedarbība nav efektīva.

Ar imūnterapiju var ārstēt tos, kas slimo ar siena drudzi (polinozi), alerģiskām iesnām, alerģisku acu iekaisumu (konjunktivītu), alerģisku astmu, cilvēkus, kas alerģiski pret bites/lapsenes kodumu.

Katru pavasari bērns cieš no ziedputekšņu alerģijas. Ko darīt, lai alerģijas ārstēšana nebeigtos ar bronhiālo astmu?

Alerģiskais rinīts tiešām ir cieši saistīts ar astmu, tas ir astmas riska faktors. Konstatēts, ka alerģiskais rinīts astmas risku paaugstina 3 reizes. Specifiskā imūnterapija īpaši piemērota bērniem, lai novērstu astmas attīstību. Vēl viens imūnterapijas pluss – tā samazina pārtikas alerģijas pazīmes.

Ko vēl vajadzētu zināt mammām par alergēnu specifisko imūnterapiju?

Gribu atgādināt, ka alergēnu specifiskā imūnterapija nav nekāds jaunums. Šāda veida ārstēšanu tika sākta jau 1911. gadā, t.i., vairāk nekā pirms simts gadiem. Metodes aizsācēji bija zinātnieki Frīmens un Nūns. Viens no viņiem slimoja ar polinozi. Zinātnieki izmantoja ziedputekšņu alergēnus, kurus ievadīja zem ādas.

Pateicoties tam, alerģiskam cilvēkam samazinājās slimības pazīmes. Ilggadīgā imūnterapijas pieredze ir pierādījums ārstēšanas drošumam un efektivitātei

Mammām ir svarīgi zināt, ka imūnterapijā izmantotie preparāti ir dabīgi, jo to sastāvā ir tie paši ziedputekšņi, mājas putekļu ērču, kaķu, suņu blaugznas vai citi alergēni. Izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, alergēns tiek attīrīts, precīzi aprēķināts tā daudzums, stiprums, respektīvi, šodien tiek ražoti tā saucamie standartizētie alergēnu preparāti.

Imūnterapijas efektivitāte pierādīta, veicot daudzu klīnisko pētījumu metaanalīzes. To secinājumos teikts, ka šī ārstēšana samazina vai pilnīgi likvidē alerģijas iemeslus, samazina vajadzību lietot zāles pret alerģiju un risku saslimt ar astmu. Imūnterapija ārstē slimības iemeslu, tās iedarbība ir ilglaicīga. Imūnterapija palīdz aizsargāties no paaugstinātas jutības rašanās pret citiem alergēniem.

Mammas bieži jautā, vai viņu bērns var izveseļoties no alerģijas. Ja vairs nebūs alerģijas pazīmju, nebūs arī problēmas. Tiesa, asins analīze vēl rādīs alerģijas pazīmes, bet, tā kā slimības pazīmju vairs nebūs, nevajadzēs arī lietot zāles to samazināšanai. Reakcija uz ārstēšanu ir individuāla, tā atkarīga no katra cilvēka imūnsistēmas.

Materiāls sagatavots sadarbībā ar «www.zied.lv».