Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

Cik bīstama cilvēka veselībai ir vientulība? (2)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: PantherMedia/Scanpix

Vientulība ir stāvoklis, kas vairāk vai mazāk ietekmē vismaz trešdaļu pasaules iedzīvotāju. Tā kaitē smadzenēm, novājina cilvēka imūnsistēmu un smagākos gadījumos var novest līdz depresijai un pašnāvībai. Vientulība var palielināt pāragras nāves iespēju tikpat ļoti, cik smēķēšana vai neveselīgs uzturs. Ja cilvēks jūtas vientuļš, tad likumsakarīgi paaugstinās viņa stresa līmenis saspringtās situācijās. Tomēr vientuļo cilvēku skaits mūsdienās tikai turpina pieaugt, tāpēc ir noderīgi noskaidrot: kas ir vientulība un kā no tās izvairīties?

Kā rakstīts izdevumā «The Conversation», salīdzinājumā ar 1980. gadiem vientulībā dzīvojošo cilvēku skaits ASV ir palielinājies par vienu trešdaļu. Savukārt, kad cilvēkiem tika jautāts par personu skaitu, uz kurām tie var paļauties, skaits no trīs, kas tika reģistrēts 1985. gadā nokrita uz diviem 2004. gadā.

Lielbritānijā par vientulību 80. gados sūdzējās 21 procents cilvēku, bet mūsdienās jau 31 procents. Arī citās pasaules vietās tika novērots līdzīgs pieaugums.

Pieaugušie nav vienīgie, kas reizēm mēdz justies vientuļi. Vairāk nekā desmitā daļa bērnudārza audzēkņu un pirmklasnieku arī ir ziņojuši par šādu stāvokli un emocijām.

Vientulība ir interesants stāvoklis, jo tā nav atkarīga no cilvēku skaita, ko indivīds satiek ikdienā. Tev apkārt var būt cilvēku pūļi, bet tu tāpat vari justies vientuļš.

Kas ir vientulība?

Vientulība atsaucas uz neatbilstību starp vēlamo un reālo attiecību skaitu un kvalitāti. Jums var būt tikai divi draugi, tomēr, ja satiekat labi un jūtat, ka jūsu vajadzības tiek apmierinātas, tad jūs neesat vientuļš. Tajā pašā laikā varat atrasties paziņu pūlī un justies vientuļš.

Vientulība nenozīmē tikai tavu pašsajūtu, jo šis stāvoklis ietekmē arī tavu uzvedību. Vientuļš cilvēks nespēj sevi tik labi kontrolēt. Piemēram, vientulībā tu visticamāk sāksi neveselīgi ēst, pārtrauksi sportot, jo būs zudusi motivācija to darīt. Rezultātā var ciest cilvēka garīgā veselība, turklāt var parādīties agresīva attieksme pret citiem.

Nereti cilvēki domā, ka vienīgais veids, kā tikt galā ar vientulību, ir vienkārši savākt ap sevi pēc iespējas vairāk cilvēku. Tomēr tā nav patiesība, proti, vientulības sajūta nav vienmēr atkarīga no cilvēku skaita, kas ir tev apkārt, bet gan šo cilvēku atbilstības tavām vēlmēm un vajadzībām.

Pētījumos ir pierādīts, ka vientulība arī ir lipīga, proti, apmierināti cilvēki, satiekoties ar vientuļajiem, bieži vien paši sāk izjust vientulību. Vientulība ir tikpat lipīga, cik prieks un laimes sajūta.

Pastāv arī tā saucamais vientulības gēns, ko iespējams nodot tālāk pēcnācējiem. Tomēr šis gēns nenozīmē uzreiz to, ka tu agri vai vēlu kļūsi vientuļš. Ja tev ir šis gēns, tad vari sāpīgāk izjust to, ka tev nav tādas attiecības ar citiem, kādas tu vēlētos.

Kā izbēgt no vientulības?

Lai tiktu galā ar vientulību un uzlabotu savu garīgo veselību, pastāv dažādas lietas, ko darīt. Pētījumos zinātnieki centušies pārbaudīt vairākus veidus, kā tikt galā ar šo stāvokli, piemēram, socializēšanās spēju uzlabošanu, iemācīšanos izteikt komplimentus citiem un jaunu draugu iegūšanu. Tomēr izrādās, ka vissvarīgākā lieta ir mainīt savus uzskatus un perspektīvu, no kādas tu skaties uz pasauli un cilvēkiem.

Ir jāsaprot, ka cilvēki bieži nevar nonākt tev blakus nevis tavu nepilnību dēļ, bet gan viņu pašu izvēlētās dzīves dēļ. Vientuļi cilvēki katru noraidījumu uztver ļoti sāpīgi un rezultātā vairās socializēties.

Lai atbrīvotos no vientulības, ir jāatbrīvojas arī no cinisma un neuzticības citiem, tāpēc nākamajā reizē, kad satiksi kādu jaunu cilvēku, centies atbrīvoties no savām iluzorajām čaulām pat tad, ja tu zini, kāds būs attiecību iznākums.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu