Zinātnieki pierādījuši, ka Turīnas līķauts ir viltojums (6)

Turīnas līķauts ir antīks 4,4 m garš un 1,2 m plats lina auduma gabals, uz kura redzamas krustā sista cilvēka ķermeņa aprises. Līķauts glabājas Itālijas ziemeļos, Turīnas pilsētā, Sv. Jāņa Kristītāja katedrālē. Tā ir viena no daudzajām drānām, kas tiek uzskatītas par Jēzus Kristus līķautu.

1988. gadā zinātnieki veica līķauta testu ar radiooglekļa metodi un atklāja, ka līķauts radies starp mūsu ēras 1260. un 1390. gadu, atbalstot teoriju, ka līķauts ir viltojums. Tomēr pastāv daudzi pētnieki un ticīgie, kas 1988. gada līķauta analīzes secinājumus apšauba.

Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Journal of Forensic Sciences», pētnieki tagad izmantoja jaunu tehniku, lai izanalizētu asins traipus uz līķauta, kas bija radušies no brūcēm delnās, kājās, uz pieres un krūtīs.

Uz brīvprātīgā ādas tika uzklātas gan sintētiskās, gan cilvēku asinis, lai novērotu, kā gravitācijas ietekmē tek asins lāses dažādās ķermeņa pozās. Savukārt uz īpaša manekena tika pārbaudīts, kā asinis tek pa ķermeni pēc dūriena ar šķēpu sānos. Vēlāk asins plūsmas trajektorija tika salīdzināta ar asins traipiem uz Turīnas līķauta.

Pētnieki atklāja, ka asins traipi uz līķauta ir viltoti, proti, tos radījis prasmīgs mākslinieks viduslaikos.

«Ja ļoti rūpīgi paskatās uz visiem asins traipiem, tad kļūst skaidrs, ka starp tiem veidojas pretrunas,» teica pētījuma autors Mateo Borini (Matteo Borrini).