Terorists atzīst, ka Krimas deputāti pērn uz balsojumu «sadzīti» (188)

«Diemžēl Simferopolē, kur es [tobrīd] atrados, es no valsts varas puses neredzēju nekādu atbalstu,» sacīja Girkins. «Es to neredzēju. Tā nebija.»

«Deputātus sapulcēja zemessargi, lai sadzītu viņus zālē, lai viņi to pieņemtu. Ko tur vairs teikt. Es biju viens no šo zemessargu komandieriem. Es to redzēju no iekšpuses paša acīm.»

Krievijas žurnālists Sergejs Porhomenko savā blogā radiostacijas «Eho Moskvi» tīmekļa vietnē viens no pirmajiem atreferēja izvilkumus no Girkina uzstāšanās.

«Ak, kas par greznumu,» publikācijā «Pastāstiet kāds Putinam» raksta žurnālists.» Ģenerālisimuss Strelkovs-Girkins pats personīgi par vēsturisko Krimas parlamenta lēmumu par pievienošanos mātei-Krievijai.»

«Kāds pastāstiet Putinam, vai kā. Savādāk viņam, šķiet, kaut kā savādāk šo stāstu ir pastāstījuši. Nevar taču būt, ka viņš tik daudz reižu par šo tēmu ir apzināti melojis,» norādīja Porhomenko.

Krimas parlaments pērn 27.februārī ārkārtas balsojumā amatā apstiprināja Sergeju Aksjonovu. Pirms tam parlamenta ēku bija ieņēmuši bruņoti cilvēki un karogu mastos pacelts Krievijas karogs.

Aksjonova partija «Krievu vienotība» vēlēšanās Krimā 2010.gadā bija saņēmusi 4% balsu.

Parlamenta sēdē, kas notika aiz slēgtām durvīm, tika pieņemts lēmums 25.maijā rīkot referendumu par Krimas nākotni. Vēlāk referendums tiks pārcelts uz 16.martu.

Ukrainas milicija un armija gandrīz pilnībā palikušas uzticīgas Kijevai, televīzijas pārraidē tagad atzīst Girkins.

Varas pārņemšana Krimā notika viegli, pateicoties tam, ka tur bija Krievijas karaflotes bāze, viņš norāda.

«Ja Krievijas jūras kājnieku bruņu transportieri būtu izvietoti Doņeckā un Luhanskā, ticiet man, tas pats būtu tur. Tas pats būtu Harkovā, Nikolajevā un Odesā, un visur citur.»

Maskavietis Girkins kādu laiku bija Doņckas teroristu «republikas» «aizsardzības ministrs», bet tad negaidīti tika atsaukts atpakaļ uz Krieviju.

Tagad viņš vada Maskavā bāzēto Novorosijas kustību, kurā esot 26 000 biedru.

Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.