/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/21/11016836t1h2097.jpg)
Latvijā skolu nākotnē būs mazāk, jo ir vērojama skolēnu skaita samazināšanās, šorīt LTV sacīja izglītības ministre Mārīte Seile, atzīstot, ka potenciāli tas var nozīmēt arī mazāku skolotāju skaitu.
Latvijā nākotnē būs mazāk skolu un skolotāju (40)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Seile stāstīja, ka Latvijā tiek plānota skolu tīklu sakārtošana, vadoties pēc diviem principiem - pirmkārt, valsts vēloties, lai mazās skolas bērniem būtu pieejamas pēc iespējas tuvāk mājām, savukārt vidusskolas izglītības iestādes iecerēts veidot pēc iespējas kvalitatīvākas.
Vaicāta, vai tas nozīmē vidusskolu skaita samazināšanu, Seile atbildēja izvairīgi, sakot, ka par skolu tīklu ir atbildīgas pašvaldības, kuras joprojām var izvēlēties savu lokālo izglītības politiku, proti, izvēlēties, vai «piefinansēt» vidusskolas klases, kurās ir maz skolnieku.
Seile uzstāja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nemēģinot tehniski un mehāniski aizvērt skolas un neesot nekādu plānu, par cik skolām būtu jāmazina Latvijas izglītības iestāžu tīkls, bet tā vietā tiekot mēģināts iedziļināties katrā konkrētajā situācijā. Ministre gan atzina, ka Latvijā ir ļoti daudz skolu, kuras ir ļoti mazas, līdz ar to ir jautājums, cik lielu slodzi skolotājiem tajās ir iespējams nodrošināt un kādu algu samaksāt.
Meklējot iespējas uzlabot skolotāju atalgojuma modeli, princips «nauda seko skolēnam» netiks atcelts, bet gan to mēģinās uzlabot, jo pašlaik skolās ir vērojamas ļoti atšķirīgas algas pat vienādu darbu strādājošiem skolotājiem, stāstīja Seile. Ministres vērtējumā, šādas neatbilstības radušās, jo valsts izglītības iestādēm paredzēto naudu pārskaita pašvaldībām, kas ļoti brīvi ar to var rīkoties un pārdalīt izglītības struktūrās pēc saviem ieskatiem, dažkārt rīkojoties negodprātīgi.
Jaunā atalgojuma modeļa aprobācija, kas tiek īstenota kopš mācību gada sākuma, notiek pēc plāna saspringtā grafikā, stāstīja politiķe. Pašlaik ir pabeigta aprobācijas pirmā kārta, kuras laikā pedagogu galvenais uzdevums bija uzskaitīt savu darba laiku, lai saprastu, kāds ir skolotāju darba laika sadalījums, jo IZM vēlas, lai tas, kas kādreiz skolotājiem tika apmaksāts kā papilddarbs, tagad tiktu iekļauts pamatlikmē. Pēc Seiles teiktā, pašlaik skolotāji Latvijā vidēji strādā 1,4 slodzes, no kā varot izdarīt pieņēmumu, ka skolotāju izglītības sistēmā pietrūkst.
Seile atzina, ka ar pašlaik budžetā paredzētajiem 3 miljoniem eiro jauno pedagogu atalgojuma modeli ieviest nevarēs un labākajā gadījumā varēs izdarīt tikai kaut ko no plānotā. Viņa piekrita izglītības darbinieku arodbiedrībai, ka minimālā summa reformām būtu 12 miljoni eiro.