Šodien aicina uz seno rokdarbu meistarklasēm (2)

Idejas vadmotīvs ir ekskluzīvu rokdarbu prasmju saglabāšana un to pielietojums gan tautastērpos, gan mūsdienu apģērbā. Interese par knipelēšanas meistarklasēm radās pēc sarunām par senajām rokdarbu tehnikām, kas notika pagājušā gada nogalē.

Diplomēta un pieredzējusi knipelēšanas meistare Guna Ziemele apmācīs meistarklases dalībnieces latviešu etnogrāfijā raksturīgo šauro mežģīņu darināšanā. To pielietojumu tautastērpos skaidros un demonstrēs Lia Ģibiete. Darbs meistarklasēs dalībniekus mudinās uz dziļāku seno rokdarbu tehniku paguvi, kā arī vairos pacietību un precizitāti. Meistarklasei nepieciešamie darbarīki un materiāli ir sagatavoti.

Vēl līdz 11. janvārim Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrā iespējams apskatīt ekspresizstādi «Senās rokdarbu tehnikas – knipelēšana un tamborēšana».

Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītājas Lias Ģibietes veidotā ekspresizstāde «Senās rokdarbu tehnikas – knipelēšana un tamborēšana» rāda smalkos rokdarbu meistaru darinājumus, fotomateriālus, kā arī knipelējumu un tamborējumu izmantojumu, piemēram, galvassegu rotāšanā.

Knipelēšana ir ļoti sens rokdarbu veids. Ar vienkāršiem koka darbarīkiem knipelītēm, vijot un krustojot diegu pavedienus, veido visdažādākos pinumus – knipelētas mežģīnes. Šī rokdarbu veida pirmsākumi meklējami Itālijā 16. gadsimta otrajā pusē.

Tautā mežģīņu knipelēšana kļuva populāra 18. gadsimtā. Latvijā ar knipelēto mežģīņu darināšanu sāka nodarboties 18. un 19. gadsimta mijā. Tolaik labais tonis prasīja, lai muižnieku meitas prastu muzicēt, dejot, gleznot vai strādāt smalkus rokdarbus.

Pamazām knipelēšanas prasmi apguva muižās kalpojošās latvietes. Apguvušas vienkāršākos knipelēšanas paņēmienus, viņas veidoja savai gaumei un izpratnei pieņemamus rakstus, kuri izcili harmonēja ar zemnieču apģērbu, linu dvieļiem un citām sadzīves tekstilijām.

Nākošā knipēlēšanas meistarklase būs 24. janvārī. Meistarklasei iespējams pieteikties, zvanot pa t. nr. 29144696. Dalības maksa ir 5 eiro.