Ko Ziemassvētku naktī neprecēta meita no sivēnmātes var uzzināt (8)

Lielākoties tie saistās ar precēšanos, jaunu meitu vēlme uzzināt, vai šajā gadā viņa tiks izdota tautās vai ne. Zīlēšana arī parāda no kuras puses tautas brauks un kādi notikumi jaunajā gadā gaidāmi, jo Ziemassvētku naktī to visu var uzzināt:

• Neprecētas meitas pusnaktī caur kājstarpi atmuguriski skatās krāsnī, tur var ieraudzīt savu brūtgānu.
• Pusnaktī iet uz krustcelēm, tur var dzirdēt visu par savu nākotni
• Iet savai mājai trīs reizes apkārt, tad skatās pa logu iekšā, tur var ieraudzīt nākotni.
• Ziemassvētku sestdienas vakarā sabaro suņus un tad laiž laukā. Ja suņi rej, tad nākošā gadā izprecēs; un uz kuru pusi suņi skrej, uz to pusi aizvedīs. Tā meitas pareģo. (LTT: J. Vilnītis, Jumurda.)
• Ja ziemassvētku vakarā suņus labi pabaro un izdzen ārā, un ja viņi sāk riet bez iemesla, tad tanīs mājās nākošā gadā būs kāzas. (LTT: K. Corbiks, Sērene.)
• Kura meita grib precēties, tai ziemassvētku rītā jāizslauka istaba, jāizber mēsli ārā, uz tiem jānostājas un jāiesaucas: «Ū, u!» Kurā pusē suns ieriesies, no tās puses nāks izredzētais tautas dēls. (LTT: I. Indāns, Gārsene.)
• Ziemassvētkos pulksten divpadsmitos nakti jāiet sētai vabiņas skaitīt. Jāskaita»: Tēvs, dēls» jeb «Māte, meita», līdz iepriekš nodomātai vietai. Ja iznāks «tēvs» jeb «māte», tad skaitītājam jāprec atraitne jeb atraitnis; ja «dēls» jeb «meita», tad jauneklis jeb jaunekle. (LTT: M. Koškina, Elēja.)
• Ziemsvētku sestdienā jāiet basām kājām vabas saistīt, pie kam vienu vabu apzīmē ar tēvu, otru ar dēlu. Ja pēdējai vabai iznāk tēvs, tad tanī gadā neapprecēsies, ja dēls, tad apprecēsies. (LTT: K.Corbiks, Lielsesava.)
• Ja meita grib zināt, kāds būs viņas līgavainis, tad ziemassvētku priekšvakarā jāiet klēts slaucīt; tad klētī ieiet kāds tautu dēls un meitai kaut ko dāvina. Tas, kurš meitai dod dāvanu, būs meitas nākošais līgavainis, bet ja tāds klētī neieiet, tad meitai jāpaliek bez līgavaiņa. (LTT: A. Brāka, Meirāni.)
• Meita jāj uz krāsns čaukstura uz cūkkūti un saka: «Labvakar, suvenmāte!» Ja kuilis atrūc, tad meitai nāks brūtgāns; bet ja cūka atrūc, tad precinieka nebūs. (LTT: A. Bīlenšteina rokraksts.)
• Ziemassvētku vakarā pie vakariņām saimniece sagrieza mazos kumosiņos maizi, gaļu un plāceni un salika juku jukām uz galdiņa. Tad visu nolika zemē un piesauca suni. Visi uzmanīgi lūkojās, ko suns ēdīs pirmo, jo tas tad būs dārgs nākošā gadā. Kad suns bija paēdis, tad laida to laukā. Ja suns, izgājis, apgūlās, tad visi bija pārliecināti, ka nākošā gadā šai mājā būs kādas bēres, bet ja rēja, tad kādai no jaunajām meitām kāzas. (LTT: V.Strautiņš,)