Sirsnīgi un iedvesmojoši Ziemassvētku pantiņi (19)

Šim vakaram — spožākās zvaigznes,
Šim vakaram — skaistākais sniegs,
Bet spožāk par svecītēm eglē,
Lai sirdī nāk cerību prieks.

Baltu sniega kamoliņu sūtu tev ar šādu ziņu: svētkos atšķetini viņu — pilns tas mīļu sveicieniņu!

Viens zelta stars no zvaigžņu spieta,
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
kur Ziemassvētku brīnums mīt!

Eglīte pušķota priekšā kad mirdz,
Savādi katram pukstēt sāk sirds.
Cilvēka dvēsele dziļāk tad jūt:
Skaidrākam, labākam gribas tam būt.

Nāc, Ziemassvētku naktī ieklausies,
Kad debesīs sniega dzirnavas maļ.
Mums cerība laimes pakavus
No zvaigžņu mirdzuma kaļ.

Ja vienu nakti liels un resns vīrs iekāps pa logu, sagrābs Tevi un iebāzīs maisā — neuztraucies! Es pateicu Salatētim, ka gribu Tevi Ziemassvētkos!

Runā klusāk, runā mīļāk,
Domā gaišāk šovakar,
Lai tas mirdzums, kas ir eglē,
Tavā sirdī iekrist var.

Liesmiņa maza no svecītes kvēl, atceries mani, kas labu tev vēl! Priecīgus svētkus!

Ziemassvētku naktī zvaigznes spožas mirdz
Un sargeņģelis nolaižas pie Tavas mazās sirds…

Caur Ziemassvētku puteņiem saltiem,
Kur sniegi kā dimanti mirdz,
Pāri klajumiem vizošiem baltiem,
Mīļus sveicienus sūtu no sirds!

Runā klusāk, runā mīļāk, domā gaišāk šovakar,
lai tas mirdzums, kas ir eglē, tavā sirdī iekrist var.

Mirdz svecītes un lēnām dziest,
Bet krūtīs siltas jūtas briest.

Trīs klusā laimē mūsu sirds,
Šai pasaulē viss kluss un tīrs.

Ziemassvētki ir mīlestības svētki. Tāpēc es Tev dāvāju visu savu sirdi, lai pietiktu arī jaunajam gadam! Sargā to!

Cerībām — zaļas egles sīkstumu,
Darbiem — dvēseles mūžību,
Domām — Ziemassvētku sniega baltumu!

Sveces rāmi liesmo,
Kāds Tev noskūpsta vaigu,
Šonakt pie Tevis nāk viesos
Visas pasaules maigums.

Zilas zvaigznes naktī baltā
Sudrabotu gaismu lej,
Un mums visiem klusu uzliek
Siltu roku dvēselei.

Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.