/nginx/o/2018/07/21/11013168t1h2987.jpg)
Doņeckas teroristu «republikas» bijušais «aizsardzības ministrs» Igors Girkins (Strelkovs) intervijā izdevumam «Russkaja Sila» paudis bažas, ka gan pašam, gan Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam būs jāstājas Hāgas tribunāla priekšā, ja Putins turpinās rīkoties tā kā patlaban.
«Ja viņš [Putins] turpinās tādā pat garā kā tagad, tad mums nāksies kļūt kameru kaimiņiem Hāgā. Ja mūs tur, protams, aizvedīs dzīvus,» brīdināja terorists.
Laiks šobrīd ir Ukrainas pusē, jo ziemas mēnešos Ukrainas Bruņotie spēki tiks kvalitatīvi un kvantitatīvi nostiprināti tādā mērā, ka pavasarī varēs sakaut teroristus, un pat Krievijas armijas karavīri viņiem palīdzēt nespēs, viņš piebilda.
«Krievijai atkal būs jāizdara izvēle, kurā nebūs alternatīvu,- nopietni karot vai arī nodot Jaunkrieviju galīgi un neatgriezeniski,» uzsvēra Girkins.
Viņš arī pauda pārliecību, ka Rietumu noteiktās sankcijas ne tik vien Krievijā pasliktinās ekonomisko situāciju, bet arī demoralizēs patriotiski noskaņotos valsts iedzīvotājus.
»«Maskavas maidans» vīdēs pie pamales ar pilnu spēku. Ekonomiskais krahs kopā ar tagad jau ne ar ko nenoslēpjamo krievu iedzīvotāju nodošanu - tas ir sprāgstošs sajaukums, kas var novest līdz niknumam ne tikai «baltlentniekus», bet arī pilnībā uzticamus plašus pilsoņu slāņus, kas drīzāk ir noskaņoti patriotiski,» norādīja bijušais kaujinieku līderis.
«Visa mūsu vairāku mēnešu garumā veiktā «patriotiskā propaganda» centrālajos kanālos strādās «maidana» labā,» viņš brīdināja.
Girkins ir Krievijas militārā izlūkdienesta rezerves pulkvedis, kas iepriekš kā brīvprātīgais karojis Piedņestras konfliktā, Bosnijas karā un kā algotnis Čečenijā.
Martā «slāvu pasaules» sludinātājs piedalījās Krimas okupācijā, bet pēc tās aneksijas šķērsoja Ukrainas un Krievijas sauszemes robežu un Ukrainas austrumos sāka vadīt prokrievisko kaujinieku uzbrukumus.
Septembrī medijos parādījās ziņas, ka Girkins Donbasu pametis un atgriezies Maskavā.
Ukrainas varas iestādes viņam izvirzījušas apsūdzības terorismā, pret viņu noteiktas Eiropas Savienības (ES) sankcijas.
Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)