Čivle: Eiropas kultūras galvaspilsētas gads ir visas Latvijas veiksmes stāsts (52)

«Viens no mūsu veiksmes stāsta iemesliem bijis tas, ka esam bijuši ļoti stingri savos uzstādījumos un mērķtiecīgi to realizācijā. Es domāju, ka šis gads ir atskaites punkts, jo visā tajā, ko mēs esam realizējuši, mēs esam mēģinājuši ielikt dziļu saturu un ļoti jēgpilnu pieeju,» norādīja nodibinājuma «Rīga 2014» vadītāja.

Čivle akcentēja, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts ir Rīgas un Latvijas veiksmes stāsts. «Tad, kad mēs sākām gatavot šo projektu, mēs neatradāmies veiksmīgā situācijā. Iepriekš bija notikusi Viļņas un Tallinas Eiropas kultūras kultūras galvaspilsētu programma, kuras tika pavadītas ar dažādām iebildēm,» atzina nodibinājuma vadītāja.

Tā, piemēram, Lietuvas galvaspilsēta Viļņa 2009.gadā ne pārāk veiksmīgi pratusi rīkoties aizvadot kultūras galvaspilsētas gadu, tomēr tas bijis saistīts ar objektīviem iemesliem - sarežģītajiem ekonomiskajiem apstākļiem. «Mēs jutām, ka pašā sākumā mūs automātiski ierakstīja neveiksmīgo Eiropas kultūras galvaspilsētu sarakstā. Tas deva stipru impulsu mums realizēt šo projektu,» uzvēra Čivle.

Viņa norādīja - ir svarīgi, ka šā gada ietvaros izdevies iezīmēt vairākus nopietnas tēmas, kas gan pilsētas, gan valsts līmenī būtu attīstāmas arī turpmāk. Viena no šādām tēmām ir rīdzinieku uzsāktās radošās iniciatīvas kā, piemēram, radošie kvartāli, gan arī Rīgas apkaimju pasākumi. «Mums ir jābūt daudz pašpārliecinātākiem par to, kas mums ir. Tie ir cilvēki, kas rada to auru, kāpēc Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta,» teica Čivle.

Līdzīgu viedokli izteica arī «Rīga 2014» tematiskās līnijas «Brīvības iela» kurators Gints Grūbe, kurš norādīja, ka sagatavošanās Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas norisei Rīgas pilsētai ir devusi bagātīgu saturu. «Būtiski arī, lai ilgtermiņā tiktu izmantots kultūras galvaspilsētas laikā izveidotais resurss, gan sadarbības potenciāls starp cilvēkiem, piemēram, domājot par Latvijas simtgadi un nevalstiskā kultūras sektora attīstību nākotnē,» uzsvēra Grūbe.

«Rīga 2014» organizatori pauda, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas tikusi starptautiski augstu vērtēta. «Rīga 2014» programmu vadītāja Aiva Rozenberga akcentēja, ka šo pieredzi jau tagad braucot atklāt citu valstu pilsētas. «Tas noteikti [turpināsies] vēl tuvākos desmit gadus, tāpēc šo pieredzi ir jāizmanto,» tā Rozenberga.

Tāpat organizatori atzīmēja, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas gada laikā audzis gan tūristu skaits galvaspilsētā, gan arī kultūras pasākumu apmeklētāju skaits.

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu 2014.gadā Rīgā veido nodibinājums «Rīga 2014» sadarbībā ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām kultūras organizācijām, radošajām apvienībām. Programmu finansē Rīgas dome, Kultūras ministrija un Eiropas Komisija.