Doc. I. Konrāde stāsta, ka cukura diabēta pacientu skaits Latvijā pēdējos gados strauji nav audzis, jo, pirmkārt, daudzi cilvēki šo slimību neapzinās, otrkārt, daļa slimnieku, iespējams, ir emigrējuši no valsts, un, treškārt, cukura diabēta skrīniga stratēģija nestrādā pilnvērtīgi.
Cilvēki nepievērš uzmanību, jo nav agrīnu simptomu
Latvijas Endokrinologu asociācijas vadītāja doc. I. Konrāde stāsta, ka 2. tipa cukura diabētam nav agrīnu simptomu, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka Latvijā šādi pacienti ir nepietiekami diagnosticēti. Klasiskie slimības simptomi, piemēram, bieža urinēšana, slāpes, nemotivēta svara samazināšanās parādās tikai tad, ja glikoze asinīs pārsniedz 10 - 12 milimolus litrā (mmol/l), tomēr par slimību var liecināt jau glikozes līmenis asinīs ?7 (mmol/l). Intervālā starp 7 un 10 mmol/lnav raksturīgo cukura diabēta simptomu.
2. tipa cukura diabēta attīstības pamatā ir ģenētika un ārējās vides faktoru ietekme, piemēram, liekais ķermeņa svars, pastāvīgs stress un nepietiekama fiziskā aktivitāte, kas rada vielmaiņas traucējumus. Visā pasaulē otrā tipa diabēts veido apmēram 93% no visiem cukura diabēta veidiem.2. tipa cukura diabēta attīstības risks palielinās cilvēkiem vecumā pēc 45 gadiem, tāpēc, ja ir riska faktori, piemēram, paaugstināts asinsspiediens un holesterīna rādītāji, vai slikta cukura diabēta ģimenes anamnēze, glikozes līmeni asinīs ieteicams pārbaudīt vismaz reizi gadā.