/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/21/11008785t1h6b59.jpg)
Izsakot atzinību par vienreizēju, paliekošu un būtisku ieguldījumu kino industrijā, Eiropas Kinoakadēmija balva par mūža ieguldījumu tiek piešķirta franču režisorei Agnesei Vardai (Agnès Varda).
Eiropas Kinoakadēmijas balvu par mūža ieguldījumu saņems Agnese Varda (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā scenāristei un režisorei Agnesei Vardai joprojām ir nozīmīga loma Francijas un Eiropas kino, kā arī pasaules kinomākslā. Viņas pirmā filma «La Pointe Courte» (La Pointe Courte) (1954) tikpat kā netika izrādīta, taču jau ļoti skaidri parādīja viņas personīgo stilu un atnesa viņai «franču jaunā viļņa vecmāmiņas» titulu. Filma «Kleo no 5 līdz 7» (Cléo de 5 à 7, 1961) tika demonstrēta Kannu kinofestivālā un saņēma franču kinokritiķu balvu.
Viņas daudzo filmu skaitā ir «Lauvas, mīlestība un meli» (Lions, Love and Lies, 1968), «Pseidokumnetālā filma» (Documenteur) (1981), kas uzņemta Losandželosā, «Viens dzied, otrs ne» (L’une chante, l’autre pas, 1976), «Žako no nantes» (Jacquot de Nantes, 1990) un citas. Viņas filmās iedomu pasaule bieži vien mijas ar dokumentālo filmu elementiem.
Viņa ir saņēmusi teju vai visas iespējamās balvas: «Sudraba lāci» Berlīnē par filmu «Laime» (Le Bonheur, 1965), «Zelta lauvu» Venēcijā par filmu «Klaidone» (Sans toit ni loi, 1985), Eiropas Kinoakadēmijas balvu par filmu «Vārpju lasītājas un es» (Glaneurs et la glaneuse, 2000) un Francijas kinobalvu «Cēzars» par filmu «Agneses pludmales» (Les Plages d’Agnès, 2008)
Viņas darbs ir apbalvots ar Kannu kinofestivāla «Zelta karieti», goda «Cēzara» balvu un Lokarno kinofestivāla «Goda leopardu».
Agnese Varda ir radījusi vairāk nekā 30 īsfilmu, dokumentālo filmu un mākslas filmu gan televīzijai, gan kino, turklāt ir vairāku fotogrāfiju izstāžu un mākslas instalāciju autore: «Kartupeļu utopija» (Patatutopia), kas radīta 2003. gada Venēcijas mākslas biennālē, liela mēroga izstāde «Nuarmutjē atraitnes» (The Widows of Noirmoutier) laikmetīgās mākslas muzejā «La Fondation Cartier» Parīzē (2006), «Kino būda» (Shack of Cienema) Losandželosas apgabala mākslas muzejā (2013) un solo izstrāde «Netipiskie triptihi (Triptyques Atypiques) galerijā «Nathalie Obadia» Parīzē (2014).
Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā 13.decembrī Rīgā norisināsies Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, un tas ir rosinājis Latvijas kino profesionāļus iespējami daudzveidīgi prezentēt Latvijas kino starptautiskajā vidē. Decembrī Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Rīgas SKF) ietvaros notiks Latvijas Nacionālais filmu festivāls «Lielais Kristaps 2014», tiks rādīta Eiropas Kino akadēmijas balvai nominēto filmu programma un retrospektīva, Ziemeļeiropas bērnu un jauniešu filmu programma, filmu festivāla 2ANNAS īpaši Rīgas SKF sarūpētas filmu programmas un īpaši scenāristiem veltīts nozares pasākums, kā arī Nacionālā Kino centra sagatavota plaša festivāla industrijas programma – lekcijas un radošās darbnīcas pasaules klases kino nozares pārstāvju vadībā. Gada nogalē Rīgā pulcēsies ārvalstu kino profesionāļi, lai ar Latvijas kino industrijas pārstāvjiem veicinātu starptautisku kopprojektu rašanos.