Vilks: Dombrovskis tika «uzmests» (180)

Intervijā žurnālam «Ir» Vilks pauž viedokli, ka pērnruden Domobrovski «uzmeta» sistēma, kurai vajadzēja paplašināto koalīciju un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iekļaušanu valdībā.

«ZZS vajadzēja būt [valdībā] ar saviem darbiem, ar saviem ministriem šajā brīdī, kad ekonomikā ir izaugsme, kad nāk vēlēšanas. Es uzskatu - šajā gadījumā tas bija necienīgi, negodīgi pret cilvēku, kurš tik daudz Latvijai izdarījis,» savu personisko viedokli pauž finanšu ministrs.

Viņaprāt, ja nebūtu notikusi Zolitūdes traģēdija, būtu atradies kāds cits iemesls pārmaiņām valdībā.

«Nebūtu Zolitūdes, būtu kas cits noticis. Galvenais iemesls bija dabūt ZZS valdībā. Krīze beidzās ātrāk, un mēs izgājām straujāk [no recesijas], un [Aivara] Lemberga lielā ietekme Latvijas politikā [nozīmēja, ka] ZZS vienkārši nevarēja būt opozīcijā. Tas bija galvenais iemesls. «Vienotības» iekšienē daudziem cilvēkiem bija liela pretestība pret to. Un te radās iemesls...» saka Vilks.

Finanšu ministrs atzīst, ka Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekme uz ZZS ir ļoti liela. «Es visus šos gadus esmu redzējis Lemberga ietekmi uz šo partiju. Diemžēl tā ir milzīga,» saka Vilks.

Viņaprāt, sarunas par jaunās valdības veidošanu būs smagas, jo proporcija starp trijām varas partijām nav tik atšķirīga kā iepriekš. «Ņemot vērā Lemberga kunga aktīvo līdzdalību visos procesos, es domāju, ka šeit būs ļoti būtiska viņa loma, iejaukšanās visā procesā,» teicis Vilks.

Vilks jau iepriekš paziņojis, ka darbu politikā neturpinās. Vilks Saeimas vēlēšanās nekandidēja.

Intervijā žurnālam «Ir» Vilks atzīst, ka vislabprātāk redzētu finanšu ministra amatā līdzšinējo eirokomisāru Andri Piebalgu.

Savukārt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij») uzskata, ka ZZS vairākums pērn pēc Dombrovska atkāpšanās no amata bijis ļoti skeptiski noskaņots par nepieciešamību piedalīties paplašinātās koalīcijas veidošanā un iešanu valdībā.

Lembergs aģentūrai LETA skaidroja, ka Situācija bija pilnīgi pretēja. «Vienotība» toreiz zondēja, vai ZZS būtu gatava paplašināt koalīciju, jo Dombrovska valdības darbs bija praktiski paralizēts,» norādīja Lembergs.

«ZZS nebija vienota viedokļa, vai situācijā, kad 11.Saeimas pilnvaru laiks strauji tuvojās beigām, vajag iet palīgā toreizējai koalīcijai, kas bija savārījusi ziepes. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija bija pilnībā sagrauta, to pašu var teikt arī par Labklājības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju. Faktiski vienīgā, kas nebija sagrauta, bija Zemkopības ministrija. Tāda bija aina, un ZZS vairākums raudzījās ļoti skeptiski par iešanu valdībā,» norādīja Lembergs.

«Apgalvojums, ka ir bijis kāds spiediens no ārpuses, ir vistīrākās muļķības,» norādīja Lembergs. Toreizējai koalīcijai bijis pietiekams balsu skaits Saeimā, tāpēc no ārpuses neviens to nav varējis sagraut. «Tāds apgalvojums ir aloģisms pēc būtības,» secina Lembergs.

Pēc Ventspils mēra domām, Dombrovskis no premjera amata atkāpies sadomāta iemesla dēļ. Patiesais atkāpšanās iemesls neesot bijis saistīts ar Zolitūdes traģēdiju. «Faktiski Dombrovskis atkāpās, jo nevarēja ilgāk pastrādāt,» pārliecināts Lembergs.

Arī tajā laikā, kad jau notika Laimdotas Straujumas (V) valdības veidošanas sarunas, ZZS vēl svārstījusies, vai iet valdībā. Izšķiroša loma esot bijusi Latvijas Zemnieku savienībai, kas saskatīja, ka Jānis Dūklavs ir gatavs un spētu labi vadīt Zemkopības ministriju, norādīja Lembergs. «Lēmums par ZZS iešanu valdībā tika pieņemts caur sakostiem zobiem, un vēl joprojām ir liels jautājums, vai to vajadzēja darīt,» atzina Ventspils mērs.

Savukārt finanšu ministra izteikumus par Lemberga milzīgo ietekmi ZZS Ventspils mērs nodēvēja par «prātojumiem, ko viņam nevar aizliegt». Vienlaikus Lembergs norāda, ka vada vienu no Latvijā vecākajām partijām «Latvijai un Ventspilij», kas ir vērā ņemams ZZS sadarbības partneris un ir pārstāvēta parlamentā ar saviem deputātiem.

Kā ziņots, Dombrovskis par atkāpšanos no valdības vadītāja paziņoja pērn novembrī. Dombrovskis toreiz paskaidroja, ka tādā veidā uzņemas politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju, kas prasīja 54 cilvēku dzīvības.