«Baltijas valstu, Polijas un Somijas prasību rezultātā iedarbināti papildu instrumenti intervencē, pagarinot intervences periodu līdz 2014.gada beigām. Arī privātās uzglabāšanas periods tiks pagarināts līdz 2014.gada beigām un papildus tiks atvērta iespēja saņemt atbalstu par siera un biezpiena uzglabāšanu,» norādīja ministrs.
ZM iepriekš vairākkārt ir uzsvērusi, ka lauksaimniekiem jāseko līdzi savas kvotas izpildei. Kvotu sistēmā katru kvotu administrē atsevišķi, tāpēc, valsts mērogā pārsniedzot ierobežojošo daudzumu, ražotājiem būs jāmaksā soda nauda - 27,83 eiro par katriem 100 kilogramiem virskvotas piena.
Kā jau vēstīts, šogad ir pēdējais piena kvotas gads pirms sistēmas atcelšanas visā ES 2015.gadā. Kārtējais kvotas gads ir sācies 1.aprīlī un beigsies 2015.gada 31.martā. Šajā gadā valsts kopējās piena kvotas apjoms Latvijā ir palicis iepriekšējais - 781 132 tonnas. Līdz 1.augustam piena kvotas izpilde jau ir 37,01%, liecina Lauksaimniecības datu centra informācija.
Piena pārprodukcijas un zemo iepirkuma cenu dēļ Krievijas noteiktās sankcijas skar ne tikai piena produkcijas ražotājus, bet arī piena piegādātājus. Līdz ar to tiek plānoti atbalsta pasākumi, kas vairāk nekā 10 000 nozarē iesaistīto piena ražotāju palīdzētu atvieglot situāciju pieaugošās konkurences apstākļos.
Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Šajā sarakstā pagaidām nav iekļautas šprotes, zivju un gaļas konservi, kā arī alkohols un saldējums.