Segliņš gan nav apstiprinājis, ka būtu sūtījis šāda satura īsziņu: «Savā dzīvē esmu Lipmana kungam rakstījis daudz īsziņu, nezinu, vai šī ir manis rakstīta vai arī mana telefona vārdā, kas arī ir tehniski iespējams. Esmu viņam rakstījis daudz īsziņu, esmu daudz ar viņu runājis pa telefonu un klātienē.»
Vaicāts, kas bijis domāts ar īsziņas tekstu «Ko tu komunicē ar Velmeru, vai tad tev nav mana telefona?», Segliņš skaidrojis: «Ziniet, Lipmana kungam tā savādi. Viņš zvana vienam, tad otram, tad trešajam. Un mēs tomēr ar Lipmana kungu esam ilgi pazīstami, gadus 15. Lipmana kungam pa dzīvi ir tādas situācijas bijušas, viņam bija apdraudējums kādreiz, tad viņš nāca un sūdzējās. Man kā bijušajam liepājniekam Lipmana kungs bieži jautāja visāda veida konsultācijas, un tad nejaušā sarunā ar Velmera kungu uz ielas vienreiz klausos, ka Lipmana kungs to, ko prasa man, pēc piecām minūtēm bija zvanījis un prasījis Velmeram. Man tas šķita savādi, un šķiet joprojām savādi. Viņš izrunā ar vienu vienu, ar otru otru, tad pajautā man, es viņam pastāstu, ko domāju, pēc tam klausos… Un tad man tā šķita, ja jau jautā man, es kaut ko stāstu, nu, tad savādi. Zvana, izliekas, ka neko nezina, un jautā atkal kādam citam tieši to pašu, it kā nebūtu dzirdējis un nezinātu.»
Kā ziņots, Lipmans bija pieteicies kļūt par LM pircēju, taču tika atsijāts. «Tā ir bezkaunība un korupcija valsts līmenī - kāds gaida, ka viņam «iedos rokā». Šādus mājienus es esmu saņēmis. Domāju, ka mani izslēdza tāpēc, ka pārāk daudz zinu, kas notiek «Liepājas metalurgā»,» pēc tam sacīja Lipmans.