Septiņi padomi darba meklētājiem (61)

Faktiski ikreiz man prātā ir nākusi viena un tā pati doma - kāpēc gan šiem labi izglītotajiem jaunajiem cilvēkiem skolā neviens nepastāsta dažas vienkāršas lietas, kas ir tik svarīgas, lai ja ne nekavējoties tiktu pie kārotās vietas, tad vismaz - saņemtu uzaicinājumu uz pārrunu.

Protams, darba vietas ir dažādas, tām ir dažādas prasības, un pretendentus izvērtē ļoti dažādi cilvēki, bet to pamata vajadzības deviņdesmit procentos gadījumu ir vienas un tās pašas.

Tāpēc, nupat kārtējo reizi izlasījusi daudzus desmitus motivācijas vēstuļu un dzīvesgājuma aprakstu, no tiem atlasot nepilnu desmitu no cilvēkiem, ar kuriem varētu būt vērts tikties klātienē, es atļaušos norādīt uz šīm vienkāršajām, bet tik nozīmīgajām lietām.

Pirmā - izprotiet, uz ko tieši piesakāties. Noskaidrojiet, ar ko nodarbojas uzņēmums - interneta laikmetā tas nemaz nav tik grūti. Un ņemiet vērā, ka viens un tas pats amata nosaukums dažādu jomu uzņēmumos var nozīmēt kaut ko pilnīgi atšķirīgu.

Otrā - apzinieties savas spējas un līmeni, ja jums patiešām ir vajadzīgs darbs. Jūs nevarat prasīt 1000 eiro algu, ja jums ir nepabeigti divi kursi augstskolā, pārtrauktas studijas, divu valodu zināšanas sarunvalodas līmenī. Toties jūs varat apzināties «robus» un tā vietā, lai grābtu visas zināšanas un iespējas pēc kārtas, racionāli uzlabot tieši to, kas darba tirgū ir vajadzīgs.

Trešā - nekādā gadījumā neveidojiet savas motivācijas vēstules un CV ar copy-paste palīdzību. Jūs tāds/tāda neesat vienīgais/vienīgā. Un jo īpaši no štampiem un copy-paste izvairieties, ja vēlaties akcentēt savu radošumu (jo attiecīgi pretendējat uz kādu radošu posteni).

Nav taču grūti iedomāties, ko domā cilvēks, kas lasa jūsu motivācijas vēstuli un padsmito reizi lasa par to, cik «atsaucīga un pozitīva persona» jūs esat, cik labas «saskarsmes prasmes, augsta atbildības sajūta un precizitāte» jums piemīt un cik ātri jūs spējat «pielāgoties jaunām situācijām, lai pēc iespējas veiksmīgāk tiktu galā ar pienākumiem». Vai ne?

Ceturtā - izvairieties no acīmredzamām, absurdām un komiskām pretrunām, kuras var saskatīt uzcītīgs jūsu CV un motivācijas vēstules lasītājs (un varat ticēt, ka šīs jūsu «vizītkartes» tiek lasītas pietiekami būtiski).

Ja jūs sevi aprakstāt kā pedantisku, kārtīgu, precīzu cilvēku, pārlasiet savu tekstu - pedantisks cilvēks sevi nekādā gadījumā nenodēvēs par pedantisku cilvēku. Un arī pilnīgi citam uzņēmumam adresētu CV kārtīgs un precīzs cilvēks kļūdas vai neuzmanības dēļ nenosūtīs. Bet, ja nosūtīs - nav viņš ne kārtīgs, ne precīzs.

Piektā - dozējiet akcentu uz savu radošumu. Protams, visās radošajās kompānijās ir vajadzīgi viegli traki cilvēki - nedaudz dzejnieki, nedaudz aktieri, nedaudz mākslinieki, nedaudz noveles meistari, nedaudz akrobāti (visās jomās) un klauni. Bet - ar mēru. Radošajām kompānijām ir vajadzīgi nedaudz traki, bet ne pārliecinoši nenormāli cilvēki.

Sestā - vislabāk jau cieniet savu dzimto valodu (vai tās kompānijas pamatvalodu, kurā jūs vēlētos strādāt). Bet, ja jūs to necienāt, tad vismaz izliecieties, ka cienāt - un palūdziet savu CV un motivācijas vēstuli pārlasīt un izlabot kādam, kurš ar rakstīto valodu ir «uz tu».

«Otrā vada galā» itin viegli var izrādīties cilvēks, kura acīs dažas valodas kroplības itin viegli var pārsvērt visas jūsu kvalifikācijas un pieredzi. Vēl vairāk - kāda muļķīga kļūda (nu, piemēram, vārdā «sabiedrisko» nejauši samainot burtiņus R un I) var pārsvītrot visu labo un pārliecinošo, ko esat uzrakstījuši un iesnieguši.

Un visbeidzot septītā, varbūt pat galvenā - centieties būt atšķirīgi un pamanāmi, ilustrējot un parādot savas reālās mākas. Mūsu aģentūras pēdējā konkursā apmēram divdesmit kandidāti bija pieminējuši savas prasmes datorgrafikas, interneta komunikācijas rīku un audiovizuālajā jomā.

Taču no viņiem tikai trīs bija papūlējušies pie iesniegtajiem CV un motivācijas vēstulēm pievienot ko tādu, kas liecinātu par šīm mākām. Uzminiet nu, kuri no šiem divdesmit tika uzaicināti uz klātienes interviju.

Protams, jūs varat neņemt vērā visas šīs piezemētās «gudrības», - kurš gan nezina Stīva Džobsa, Bila Geitsa un citu mūslaiku gigantu dzīvesstāstus un dumpīgās attiecības ar šādām praktiskām banalitātēm. Taču... kāpēc tad jūs vispār meklējat darbu, nevis sākat kaut ko savu?