«Dāmu paradīzē» būs skatāma sešdesmito gadu brīvdomība (3)

«Dāmu paradīzes» sešdesmito gadu atveidojuma tērpus veidojusi Odetta Birmane, savukārt, septiņdesmito gadu tērpu mākslinieks ir Roberts Krauze. Ekrāna kostīmus darinājuši Roberts Krauze un Indra Salcēviča.

Sešdesmitajos gados viss modes tirgū ir jauns un to ilustrēs izrāde - mūzika, mode, filozofija un dzīvesveids. Šajā dekādē modi nosaka meitas un viņām kaislīgi seko mātes. Puķu bērnu - hipiju kustība neatstāj vienaldzīgu nevienu. Kustībai pievienojas bagātnieku bērni, modeles un brīvdomājošie mūziķi, kas apvienojas grupās un dzīvo tajās kā jaunā ģimenē ar seksu, narkotikām un rokenrolu.

Izrādes otrajā daļā tiks parādīta mode septiņdesmitajos gados, kas savukārt nāk ar jaunām vēsmām. No optimistiskās jaunatnes sešdesmitajos, tā pārvēršas ciniskajā, kas modes vēsturē ienāk kā sliktas gaumes desmitgade. Izmēģināts tiek viss - diskotēku kostīmu spīguļi, sintētiska auduma krekli, retro kičs un panku garderobe. Sabiedrība tic Endija Vorhola apgalvojumam, ka­ par zvaigzni var kļūt katrs, kaut arī tās ir tikai piecas minūtes. Modē notiek patiesa revolūcija, kurai nav robežu. Radošs cenšas būt ikviens un tas atstāj neizdzēšamu iespaidu uz nākotnes modes tendencēm un skaistuma kultu.

Aktieru ansamblis katrā izrādē iejūtas citos tēlos, atainojot ikreiz citas populāras personības un kulta elkus, uz Esplanādes skatuves katru ceturtdienas vakaru līdz pat 21.augustam izspēlējot desmit izrādes un demonstrējot vairāk nekā 1000 tērpus, kurus veidojuši desmit dažādi kostīmu mākslinieki.

Izrāžu autore un režisore ir kinorežisore un žurnāliste Ilona Brūvere. Horeogrāfi Regīna Kaupuža un Ilja Vlasenko, scenogrāfs Kristaps Skulte. Galvenā grima māksliniece Baiba Grīna. Kuratore Diāna Čivle, konsultants Artis Štamgūts, kinooperatore Elīna Bandēna. Nakts brīvdabas izrādes DĀMU PARADĪZE Esplanādē notiek katru ceturtdienu, prezentējot publikai krāšņus tērpus, atraktīvas drēbnieku un modeļu raksturlomas, atklājot konkrētus faktus par nozīmīgiem notikumiem modes pasaulē, Eiropas politikā un sabiedrībā laika posmā no 1900. līdz 2000 gadam.

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu organizē nodibinājums Rīga 2014 sadarbībā ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām kultūras organizācijām, radošajām apvienībām. Programmu finansē Rīgas dome, Kultūras ministrija un Eiropas Komisija. Rīga 2014 programmas partneris ir Lattelecom, kas arī nodrošina tehnoloģisko atbalstu.