Bojājumi, kas visbiežāk tiek nodarīti automašīnai Latvijas ceļu un vasaras laikasptākļu sinerģijā, ir saistīti ar auto virsbūves krāsas augšējā aizsargslāņa noārdīšanos. Ja vecāka gada gājuma automašīnu durvis tika aprīkotas ar moldingu (plastmasas aizsargjosla apmēram 1/3 augstumā no durvju apakšas), kas veica daļēju automašīnas sānu aizsardzību pret atlecošos akmeņu nodarīto skādi, tad jaunākām automašīnām moldings vairs netiek uzstādīts. Tas nozīmē, ka akmeņi – dažāda lieluma - apskādē praktiski visu auto virsbūvi (neskaitot jumtu).
Vaskot vai nevaskot auto virsbūvi? (12)
Iespēja pašrocīgi noteikt, vai auto virsbūves augšējais krāsojuma slānis (aizsarglaka) nav nobružājies, ir automašīnu ievaskot un uz ievaskotā laukuma uzliet ūdeni – ja tas vienmērīgi noslīd uz leju, virsbūve nav bojāta. Ja ūdens kādā vietā apstājas, tas nozīmē, ka virsbūvē izveidojušies bojājumi, kurus pašrocīgi novērst (pulējot vai vaskojot) vairs nebūs iespējams. Šādā gadījumā jādodas uz servisu, kur profesionāli meistari veiks pulēšanas darbu. Taisnības labad gan jāmin, ka pulēšanu – tādu, kā to veic servisā - viena auto mūža laikā nav ieteicams veikt vairāk kā 3 reizes. Attiecībā uz automašīnas vaskošanu un pulēšanu jāpatur prātā, ka pulieri, kas paredzēti pašrocīgai lietošanai, sniegs tikai īslaicīgu efektu. Proti, ja virsbūvē ir parādījusies skramba, to var noslēpt līdz nākamajai mazgāšanas un vaskošanas reizei. Tāpat svarīgi atcerēties, ka savlaicīga problēmas pamanīšana, ļaus novērst vai vismaz atlikt izmaksas par remontu, daļu nomaiņu vai krāsotāju darbnīcas pakalpojumiem.
Svarīgi nekļūdīties piemērotākā produkta izvēlē. Protams, jo nopietnāks bojājums, jo raupjāka slīppasta vai pulieris būs nepieciešams. Arī vieglām švīkām nepietiks tikai ar pulējamo vasku, bet nāksies izvēlēties kādu no krāsas atjaunotājiem. Ja virsbūves bojājums ir nopietnāks, neiztikt bez skrāpējumu izlīdzinoša līdzekļa. Tomēr, ja pēc dažiem mēģinājumiem neizdodas sasniegt vēlamo rezultātu, pašrocīgā pulēšana jāpārtrauc, jo tā var nodarīt kaitējumu tuvāk esošajiem virsbūves fragmentiem. Pēc krāsas atjaunotāju, izlīdzinošo pulieru vai slīppastu lietošanas, ieteicams uzklāt aizsargvaska kārtu – tā nodrošinās ilgstošu atjaunotās virsbūves aizsardzību un spožumu.
Vaskot vai nevaskot – tāds ir jautājums, uz kuru nereti nākas atbildēt, ja automašīnas apkopi esat ņēmuši savās rokās vasarā. Atbilde uz šo jautājumu slēpjas ne tikai brīvā laika rezervē un gribasspēkā. Tā izriet no vaska pamatfunkcijām – aizsarglakas virsējā slāņa tīrīšana, spodrināšana un aizsargslāņa veidošana starp virsbūvi un tās ārējiem ienaidniekiem. Vairuma vasku jeb virsbūves pulieru sastāvā ir saudzīgas abrazīvās daļiņas, tīrošās piedevas, ziežvielas un vaski. Tīrošās piedevas noņem oksidējušos krāsas slāni un padara virsbūvi spožu, bet caurspīdīgais vaskojošais pārklājums darbojas kā aizsargkārta. Tieši regulāra virsbūves tīrīšana un vaskošana ir tā, kas kavē krāsas oksidēšanos.
Attiecībā uz vasku svarīgi ievērot pāris priekšnoteikumus, lai cerētais rezultāts tiktu sasniegts:
- Vasks jāiestrādā uz tīras un sausas virsbūves (izņēmums ir ātrie vaski, kurus var lietot tūlīt pēc auto noskalošanas).
- Vaskojot jāizvairās no tiešiem saules stariem, kas, tāpat kā uzkarsusi virsbūve, veicina vaska piecepšanos un apgrūtina tā izpulēšanu. Ideālas gaisa temperatūras robežas ir starp 10ºC un 30ºC.
- Vasku ieteicams uzklāt nelieliem virsmas fragmentiem (pusmetrs x pusmetrs) apļveida kustībām, pagaidīt līdz tas kļūst dūmakains (bet neļaut nožūt) un nospodrināt.
- Nedrīkst vaskot bojātas virsbūves vietas – tur, kur aizsarglakas slānis ir atsegts.
- Vairums vasku paredzēti tikai krāsotām virsmām. Nokļūstot citur, tie atstās pleķus. Tāpēc plastikāta buferu apstrāde ar kādu no plastmasa pulieriem atvieglos balto traipu noņemšanu pēc vaskošanas.
- Vienmērīga vaska uzklāšana padosies ar viegli samitrinātu maigu sūkli vai plūksnas neatstājošu drānu (vislabāk – mikrošķiedras). Izpulēšanai – sausa mikrošķiedras drāna.
- Visātrāk un ērtāk klājās un izpulējās Turtle Wax Extreme Nano vasks, krietni ietaupot laiku un enerģiju.