Estrādē «Pūt, Vējiņi!» notiks grupas «Menuets» jubilejas koncerts (2)

«Ja man jautā, kā vērtēju MENUETA paziņojumu, ka sakarā ar savu ievērojamo jubileju viņi devušies pēdējā tūrē, es teiktu, ka tā droši vien ir tāda neliela reklāma. Es nekādi nespēju iedomāties, ka šie cilvēki, šie mūziķi, kurus tik labi pazīstu un zinu, kāds viņos ir potenciāls, pēkšņi beigtu spēlēt un teiktu: «Tagad mēs sēdēsim mierā!» Galu galā, daudzi pasaulslaveni mākslinieki ik pa brīdim paziņo: «Ai, tagad mēs dodamies pēdējā tūrē!» Tomēr pēc kāda klusuma brīža atgriežas…». Tieši tā pirms pieciem gadiem sacīja komponists Imants Kalniņš. Viņš izrādījās gaišreģis, jo tas nu ir noticis: savā 45.dzimšanas gadā MENUETS atgriežas un pošas ceļā pie savējiem visā Latvijā. Saviļņojot, aizkustinot, aicinot kopā izdziedāties no visas sirds.

Vēl nesen kāda divdesmitgadīga būtne atzinās: ja turpmākā dzīve būtu jāpavada uz vientuļas salas, viņa līdzi ņemtu sava mīļotā smaidu, Čaka dzejoļu krājumu «Sirds uz trotuāra» un «Menueta» dziesmas. Jā gan, 45 gadu laikā izaugušas vairākas paaudzes, kas viņos ir iemīlējušās. Jo MENUETS dzīvo ārpus jēdzieniem stilīgi vai vecmodīgi. Kaut gadi gājuši un liktenis nav saudzējis, savā dziļākajā būtībā MENUETS ir tā pati ņiprā grupa, kas dzimusi Jūrmalas 4. vidusskolā, pirmos mēģinājumus aizvadījusi garāžā un savu nosaukumu reiz palienējusi no smaržu pudelītes ar poētisku uzrakstu «Menuets».

Par viņu iedvesmas avotu var uzskatīt Bītlus. Par paroli - Imantu Kalniņu. Viņa sacerētā «Dziesma, ar ko tu sāksies» uz mūžīgiem laikiem kļuvusi par MENUETA neoficiālo himnu, ko ierasts klausīties un kopā dziedāt, kājās stāvot.

Toreiz, kad lasījām starp rindām un par brīvu elpošanu varējām tikai sapņot, viņi simbolizēja patvērumu. Kalniņa dziesmu latviskums, mūziķu nesmiņķētais šarms un mīļais priekšnesums MENUETU vērta pielūgsmes objektā, un teju katra uzstāšanās pārvērtās par bīstamu manifestāciju. Viņi ir mūsu kultūras fenomens, un šovasar gan lieli, gan mazi tiek laipni lūgti par to vēlreiz pārliecināties. Cits ļausies jaunības nostalģijai, cits - šodienas realitātei, bet vēl citu gaida MENUETA atklāšanas brīnums.

Ak, jā: pret jubilejas lietām MENUETS šoreiz ir noraidošs. Un patiesībā - vai tiem, kas nemirstīgi, piecgades ir būtiskas? Atliek vien piekrist Vikam, jeb dzejniekam Viktoram Kalniņam, kurš teic: «Par viņu gadiem labāk nerunāsim. Tas ir tāpat, kā uz skatuves redzēt dzīvus Rolling Stones.» Un viņam ir simtprocentīga taisnība.