Avene – universāls augs tavai veselībai (6)

Šogad padevusies ļoti laba aveņu raža – ja lielās salnas daudzviet nokoda ķiršu ziedus un ar upenēm arī ir kā ir, tad ar avenēm viss ir vislabākajā kārtībā – to ir salīdzinoši daudz un ogas, neskatoties uz sausumu, nemaz nav tik sīkas. Tas nozīmē, ka šī vasara ir īstais laiks, lai papildinātu savu veselīgo produktu krājumus ne tikai vienai ziemai vien.

Izmantojam visu – lapas, stublājus un ogas

Savvaļas avenes labi zināja jau senie romieši un grieķi, turklāt, Grieķijā aveni uzskatīja par mīlestības simbolu. Vēl vairāk, ja avenes redz sapnī, tad gaidāmas veiksmīgas laulības vai labas ziņas no tālienes.

Ārstnieciskiem nolūkiem vispiemērotākās ir meža avenes – izmantojamas ir praktiski visas auga sastāvdaļas – lapas, stublāji, ziedi, saknes un, protams, ogas. Kaltētā veidā tas var uzglabāt 2 gadus, bet jālūko, lai tās ir labi izžuvušas, lai pēc kāda laika slēgtā traukā nesāk pelēt. Vislabāk man patīk tas brīdis, kad mājās ir tēju žāvēšanas laiks, - sakaru patumšajā gaitenī gar sienām mazos pušķīšos sasietus augus un to aromāts piepilda ne tikai māju, bet vārda vistiešākajā nozīmē veldzē dvēseli. Droši vien atstāj savu pozitīvo iespaidu arī uz veselību, jo gribi negribi, augiem žūstot, izdalās arī to ēteriskās vielas.

Senāk mūsmājās aveņu drogas glabāja papīra maisiņos, ko sarindoja pieliekamajā. Tagad esmu atklājusi, ka tās tāpat kā citas ārstnieciskās tējas, pēc izžāvēšanas labi apvējotā, bet ne saulainā vietā, droši var likt burkās ar aizskrūvējamajiem vāciņiem un uzglabāt tumšā vietā. Šādi uzglabātas tējas saglabā savu aromātu un ārstnieciskās īpašības, kā arī tās neietekmē gaisa mitruma izmaiņas.

Aveņu lapas ievāc pavasarī, bet saknes vislabāk ir izrakt rudenī, ogas lasām, tad, kad tās gatavas – jūlijā un augustā.

Aveņu ogas satur glikozi un fruktozi; pektīnvielas; ābolskābi, citronskābi un askorbīnskābi; C, B,P, E, A grupu vitamīnus; karotīnu; bioflavonoīdus; miecvielas. Tāpat tajās ir daudz minerālvielu: magnijs, nātrijs, kālijs, kalcijs, fosfors un nedaudz joda. Jāatzīmē, ka tieši meža avenēs minerālvielu ir vairāk kā dārza ogās.

To, ka aveņu tēja labi palīdz saaukstēšanās slimību gadījumos, zina praktiski visi. Ogās esošai salicilskābei piemīt antiseptiska, pretreimatisma, temperatūru pazeminoša un sviedrējoša iedarbība. Aveņu stublāju novārījumu izmanto kakla un mutes skalošanai, - tās mazina iekaisumu ne tikai pie angīnas un laringīta, bet atvieglo stāvokli arī stomatīta gadījumos.

Mazāk zināms, ka avenēs ir daudz dzelzs– ar tām var sacensties vien ērkšķogas, vīnogas un ķirši, tāpēc tās ieteicamas mazasinības slimniekiem. Savukārt folijskābe uzlabo asinsriti un pasargā no mazasinības un leikēmijas.

Sastāvā esošās šķiedrvielas veicina labāku zarnu peristaltiku. Vēl vairāk – aveņu tēja lieti noder caurejas mazināšanai un citu gremošanas trakta slimību ārstēšanai. Aveņu lapas bieži tiek pievienotas tējām, kam piemīt organismu attīrošas īpašības, kā arī ir iekļautas žults dzenošo un urīndzenošo tēju sastāvos.

Svaigu lapu novārījumu izmanto pie iekšējām asiņošanām, stomatīta, konjunktivīta, bet sasmalcinātus svaigus aveņu zariņus pielieto herpes vīrusa ārstēšanai. Sakņu un ziedu novārījumu lieto ārīgi hemoroīdu, ādas un acu iekaisumu gadījumā. No svaigām sasmalcinātām lapās pagatavo ziedi ādas izsitumu dziedēšanai (lapām pievieno vazelīnu vai sviestu). Svaigus un jaunus dzinumus pavasarī var lietot kā salātu sastāvdaļu.

Rudenī vāktu sakņu uzlējumu lieto ekzēmu, nātrenes un citu alerģisko saslimšanu gadījumos. Aveņu saknes izmanto kā sastāvdaļu bronhiālās astmas kompleksajā terapijā. Saknes un pārkoksnējušos zarus izmanto pie akūtām infekcijas saslimšanām. Ziemeļu tautas visu augu izmanto artrīta ārstēšanai.

Blakus visām citām Latvijas dabas dotām veltēm jūsu skapītī obligāti jābūt arī avenēm.