Maizītis: Pielaides valsts noslēpumam neizsniegšana Brokai nav saistīta ar viņas politisko darbību (28)

Viņš norādīja, ka pārbaudē konstatētie riski ir pietiekami, lai pielaidi nedotu. SAB vadītājs uzsvēra, ka precīzāk nevar publiski komentēt, kādi ir šie riski.

Maizītis skaidroja, ka pielaides valsts noslēpumam piešķiršanai nepietiek ar to, ka konkrētā persona nav izdarījusi nekādu noziegumu vai nav pat veikusi administratīvu pārkāpumu. SAB pārbauda risku, vai konkrētā amatpersona var tikt ietekmēta vai šantažēta.

Jau ziņots, ka likumā par Valsts noslēpumu minēti septiņi argumenti, kāpēc personai var tikt liegta pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Pielaidi nevar izsniegt, ja persona iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, persona bijusi notiesāta par noziegumu un atrodas uzskaitē sakarā ar apreibinošu vielu atkarību.

Tāpat pielaidi atsaka, ja persona bijusi padomju specdienestu un ārpus Eiropas Savienības un NATO esošu drošības dienestu darbinieks. Pielaide arī nepienākas tām personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Padomju Savienības Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.

Pielaide nepienākas arī personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. LETA jau rakstīja, ka tieši šī norma minēta SAB vēstulē Brokai.

Jau ziņots, ka SAB nav piešķīris pielaidi valsts noslēpumam tieslietu ministrei Brokai. Viņai bija nepieciešama pielaide sevišķi slepenai informācijai. Broka SAB lēmumu pārsūdzēs ģenerālprokuroram.

SAB pastāvēšanas laikā ģenerālprokurors tikai vienu reizi atcēlis lēmumu par pielaides valsts noslēpumam izsniegšanu vai neizsniegšanu.