Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

Ina Druviete: Īslaicīgi ekonomiski ieguvumi nedrīkst būt pamats skolu slēgšanai (12)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Evija Trifanova/LETA

«Skolu tīkla sakārtošanu nevar īstenot tikai centralizēti, jebkura skolu reorganizācija, tostarp skolu slēgšana vai jaunu atvēršana, ir pašvaldību kompetence. Tādēļ nav pieņemami pēdējā laikā izskanējušie spekulatīvie apgalvojumi par Izglītības un zinātnes ministrijas plāniem slēgt mazās skolas. Veidojot optimālu skolu tīkla infrastruktūru, būtisks ir pašvaldību viedoklis,» uzsver izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.

Lēmumu pieņemšanas procesā par skolu tīkla sakārtošanu par vadmotīvu jābūt mērķim nodrošināt pēc iespējas augstākas kvalitātes izglītību un vispusīgas attīstības iespējas vistuvāk bērnu un skolēnu dzīvesvietai, norāda Druviete: «Jebkuram lēmumam ir jābūt izsvērtam, pārdomātam un racionālam, ņemot vērā izvirzītos kvalitatīvās izglītības kritērijus. Skolotāju skaita samazināšana, tādējādi panākot lielo skolu pedagogu algu paaugstināšanos, nevar būt par iemeslu skolu slēgšanai.»

Skolu tīkla sakārtošana jāskata kopsakarā ar novadu attīstības stratēģiju. Tikai matemātiski aprēķini un īslaicīgi ekonomiski ieguvumi nevar kalpot par pamatu lēmumu pieņemšanai. Skolu tīkla sakārtošana nedrīkst radīt šķēršļus pamatskolas beidzēju iespējām turpināt mācības. Šajā jautājumā ir nepieciešams vispusīgs izvērtējums par skolēnu mācību sasniegumiem un pedagogu sastāvu Latvijas vidusskolās, kā arī vidējās izglītības pieejamības nodrošināšanu novados.

Ministre atgādina valdības izvirzīto mērķi - nodrošināt 80 procentiem pamatskolu beidzēju vidējās izglītības ieguvi, tādēļ iepriekšējās valdības laikā izvirzītais jautājums par vidusskolu koncentrēšanu rajonu centros ir jāpārskata.

Līdz šim gan diskusijā ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, tiekoties gan ar valsts prezidentu Andri Bērziņu un pedagogiem un pašvaldību pārstāvjiem reģionos, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem ministre ir norādījusi, ka jāveido optimāla skolu tīkla struktūra, lai pamatskola būtu iespējami tuvu skolēna dzīvesvietai. Par turpmāko skolu tīkla attīstību vēl ir nepieciešamas plašākas diskusijas, un tās tiks turpinātas gan ar pašvaldībām, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem, gan ar pedagogiem, skolēnu vecākiem un citām ieinteresētajām pusēm.

Ministre atzinīgi vērtē pašvaldību ieguldījumu pārdomātā izglītības jautājumu risināšanā, rūpējoties par skolām, kas ir to teritorijā, informēja Edīte Olupe, Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vadītājas vietniece.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu