SC šķeļas; Ušakovs slēpis intrigas partijā (124)

Apvienībā «Saskaņas centrs» (SC) esošie politiskie spēki šoreiz startēja atsevišķi. Vadībā esošā «Saskaņa» vēlējās sevi pieteikt kā sociāldemokrātisku veidojumu. Taču, visticamāk, strauja politiskā kursa maiņa vēlētājus mazliet apdullināja. Tie, kuri balsoja par «Saskaņu», kā arī sociālistiem, sarakstos izsvītrojuši tieši latviskos uzvārdus. Ukrainā notiekošā iespaidā, vēlētājs, visticamāk, joprojām savu izvēli izdarīja ideoloģisku iemeslu dēļ.

SC, kas pēdējos gadus Latvijas mēroga vēlēšanās ieguva pārliecinošu atbalstu, nule kā notikušajās piedzīvojis sagrāvi. SC ietilpstošās «Saskaņa» un Latvijas Sociālistiskā partija startēja atsevišķi. Rezultātā «Saskaņa» ieguva tikai vienu (cerēto trīs mandātu vietā), savukārt sociālisti palika bešā.

Sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» valdes loceklis Jānis Urbanovičs raidījumam «de facto» atzīstas, ka «mēs esam tie, kas ir «neuzvarējuši». To mūsu draugi saka, par to pārsteigti ir pat mūsu oponenti.» Līdzīgu viedokli pauž arī Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks: «Vakar šajā telpā mums bija mūsu partijas valdes sēde. Mēs novērtējām savu startu kā neapmierinošu.» Arī bijušā saskaņieša Aleksandra Mirska jaundibinātā «Alteranative» piedzīvoja izgāšanos. Vienīgi Tatjanas Ždanokas vadītā Latvijas Krievu savienība, šķiet, ir vienīgā no kreisajām partijām, kas ar rezultātu ir apmierināta. Zināmā mērā pateicoties SC sašķeltībai. Ždanoka secinājusi, ka «šajā konkurencē, protams, ļoti labs rezultāts».

«Saskaņas» priekšvēlēšanu reklāmas skandēja, ka krievi neesot problēma, jācīnoties pret sociālo nevienlīdzību. Iespējams, šī pēkšņā politiskā kursa maiņa radīja neizpratni vēlētājos. Viņi nebija sagatavoti tam, ka līdzšinējie krievvalodīgo tiesību aizstāvji centīsies iekarot politisko nišu, kas līdz šim bijusi tukša. Taču tieši «Saskaņai», uzsverot savu sociāldemokrātisko virzienu, sociālists Rubiks kļuva lieks. Partijas «Saskaņa» valdes priekšsēdētājs, Rīgas mērs Nils Ušakovs norāda, ka ,,tā bija apzināta rīcība, jo EP ideoloģiskie jautājumi ir ārkārtīgi svarīgi. Šajā situācijā sociālisti ir atsevišķi, jo Alfrēds Rubiks ar godu nostrādāja savā grupā, bet mūsu deputāti plāno strādāt sociāldemokrātiskajā grupā».

Ušakovs gan noklusējis iekšējās intrigas, kas SC esot izcēlušās, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šādu lēmumu pieņēmusi «Saskaņa», Rubiks par to esot tikai informēts. Uz SC Saeimas frakcijas vadītāju Urbanoviču esot izdarīts spiediens. Saraksta pirmie numuri Boriss Cilvevičs un Andrejs Klementjevs esot vēlējušies nokļūt Briselē. Ja Rubiks nebūtu nostumts malā, visticamāk, kā pirmais numurs būtu jāliek tieši viņš, kas šo divu kungu izredzes tikt ievēlētiem mazinātu. Rubiks secina, ka «rezultāts ir tāds, ka ne «Saskaņas» saraksts, ne mūsu partijas saraksts nedabūja to, ko gribēja, jo «Saskaņā» galu galā ievēlēja cilvēku, ko viņi paši līdz galam nepazīst. Es domāju Mamikina kungu, kas ir televīzijas žurnālists, acīmredzot, labs, bet, kādi ir viņa politiskie uzskati, vai viņš būs tas sociāldemokrāts, ko Urbanoviča kungs gribēja, to dzīve rādīs.»

Kuluāros šo SC sadalīšanos daļa uzskatot par kļūdu. Ticis pat runāts par Urbanoviča aiziešanu. Lai gan tieši Urbanoviču uzskata par šā brīža līdera Nila Ušakova politisko tēvu. Arī šobrīd ar tēvišķām rūpēm Urbanovičs aizstāv Ušakovu par priekšvēlēšanu kampaņā pieļautajām kļūdām: «Nevajag runāt par Ušakovu kā tādu, kas ir vienīgais vainīgais. Viss, kas ir noticis labs, arī visas neveiksmes, es vismaz uz 50% esmu līdzvainīgs.» Uz «de facto» jautājumu, vai Urbanovičs kandidēs no šī saraksta arī Saeimas vēlēšanās, politiķis atbild apstiprinoši: «Es nevaru to nedarīt, tādā situācijā.»

Lai gan SC atšķirībā no citiem politiskajiem spēkiem publiski iekšējās nesaskaņas neapspriež, tomēr gada laikā daži politiķi apvienību pametuši. Viens no tiem Rīgas domes deputāts Vadims Jerošenko, otrs – Saeimas deputāts Vladimirs Reskājs. Viņš uzskata, ka «Saskaņas» problēma esot politiskā un lēmumu nekonsekvence. To izmainīt vai vismaz ietekmēt ierindas deputātam neesot iespēju. Reskājs atzīst, ka «frakcijā situācijas tika apspriestas, tika apspriesti arī aktuālie jautājumi, bet frakcijas līdera autoritāte ir tik neizmērāmi liela, ka bieži frakcijas deputāti, pat kuriem ir savs viedoklis, baidījās vai negribēja to paust, jo jau pierada pie tās kārtības, kas ir.»

Pirms deviņiem gadiem SC izveidojās, apvienojoties vairākiem politiskajiem spēkiem. Tas bija tālredzīgs solis turpmākajās vēlēšanās. Krieviski runājošajai elektorāta daļai nebija vairs jāizvēlas starp daudzajām sīkpartijām. Viņi guva pārliecību, ka intereses pārstāv tieši «Saskaņas centrs». Taču pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tā vien šķiet, ka kreisi orientētās partijas atkal sašķēlušās. Līdz ar to arī vēlētājs apjucis, kurš tagad ir īstais viņu pārstāvis. Politologs Juris Rozenvalds norāda, ka «viena no «Saskaņas» lielākajām problēmām saistībā ar Saeimas vēlēšanām būs, kādā veidā zināmā mērā kombinēt un saskaņot sociāldemokrātisko ievirzi, kam varētu būt atbalsts Latvijas sabiedrībā, ar «Saskaņas» ideju – starpetnisko un starplingvistisko grupu kontekstā.» Roznenvaldam gan neesot saprotams, «cik ilgi SC būs tik labvēlīgs pret Vladimiru Vladimiroviču, saglabājot līgumu ar «Vienoto Krieviju», kas, manuprāt, ir kā bumba pie kājām, kuru jebkurā situācijā politiskie pretinieki var atgādināt un teikt, ko ta jūs mums te stāstāt.»

Šīs vēlēšanas parādīja, ka Latgalē SC uz papēžiem min arī Mirska «Alternative». Tikmēr Rubiks šonedēļ esot ticies ar Ušakovu, kurš viņam solījis kopīgu startu parlamenta vēlēšanās. Tas Rubikam ir nepieciešams, jo pašam iespēja, kandidēt uz mandātu Saeimā vai pašvaldībā, ir liegta. Taču bez viņa maz ticams, ka kāds no līdzšinējiem partijas biedriem ir kļuvis gana atpazīstams. Ar līderu trūkumu saskārusies arī Latvijas Krievu savienība. Bez Ždanokas tai nav cita karoga nesēja. Taču tas jāatrod, ja nolemj startēt Saeimas vēlēšanās. Ždanoka nenoliedz, ka «tā ir tā problēma. Mēs tāpēc runāsim ar politiķiem, kas varbūt nepieder ne pie vienas partijas, vai pie mazām partijām. Tāpēc mēs drusciņ atlikām šī jautājuma izlemšanu, bet līdz Jāņiem būs tik un tā jāpieņem lēmums.»

Tieši rudenī notiekošās Saeimas vēlēšanas parādīs to, cik sadrumstalots kļuvis šis politiskais bloks, vai tieši pretēji – izdevies atkal atrast kopsaucēju. Tas lielā mērā būs atkarīgs tieši no līdzšinējo krievvalodīgo vēlētāju dzinējspēka SC rīcības.