CVK apstiprina EP vēlēšanu galīgos rezultātus (6)

Saskaņā ar tiem «Vienotība» EP vēlēšanās ieguvusi četrus mandātus, bet pa vienam ticis nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), «Saskaņai», Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un Latvijas Krievu savienībai (LKS).

«Vienotību» EP pārstāvēs Saeimas deputāti Valdis Dombrovskis, Artis Pabriks, kā arī pašreizējie EP deputāti Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš, «Saskaņu» - žurnālists Andrejs Mamikins, ZZS - Saeimas deputāte Iveta Grigule, nacionālo apvienību - pašreizējais EP deputāts Roberts Zīle, bet LKS - pašreizējā EP deputāte Tatjana Ždanoka.

Vēlēšanu laikā noticis arī gadījums, kad vēlētājs nav varējis nobalsot iecirknī, jo viņu nav bijis iespējams atrast vēlētāju sarakstā, lai gan, kā vēlāk balsotājs pārliecinājies, viņš bijis sarakstā iekļauts, šodien žurnālistiem cita starpā norādīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Šis gadījums ir grūti izskaidrojams, jo var tikai minēt, kāpēc iecirkņa darbinieks nav varējis viņu atrast vēlētāju sarakstā un kāpēc neviena no pusēm nav piezvanījusi uz informatīvo tālruni, lai uzzinātu, kur pilsonim ir jābalso.

Tomēr, par spīti šādiem atsevišķiem gadījumiem, vēlētāju reģistra sistēma ir daudz drošāka par pasu spiedogu sistēmu. Ja pasēs ir jāspiež zīmogi, tad parasti atrodas cilvēki, kas pārbauda vēlēšanu komisijas darbinieku modrību un cenšas nobalsot divas vai pat trīs reizes, skaidroja CVK priekšsēdētājs.

Taujāts par problēmām kādā Rīgas vēlēšanu iecirknī, kur no vēlēšanu komisijas pārstāvja izskanējuši pārmetumi, ka vēlēšanu datu saskaņošana ar Rīgas pilsētas vēlēšanu komisiju nepamatoti aizņēmusi pārāk ilgu laiku, Cimdars norādīja, ka nav informēts par konkrēto gadījumu. Tāpēc viņš to nekomentēja un aicināja vērsties Rīgas vēlēšanu komisijā.

Vēlēšanu iecirkņos, kur strādāja jaunas komisijas, kuru darbinieki bija izlasījuši instrukciju, nepieciešamās datu nodošanas darbības tika veiktas atbilstoši. Vēlēšanu komisiju darbinieki ir «malači un lauvas», taču, ja šoreiz, strādājot «ar kailām rokām, tika gūti nobrāzumi, nākamreiz darbs jāveic ar cimdiem», pauda Cimdars. Ja kāds apgalvo, ka sistēma nestrādāja, tad tas, ka ir apkopoti un apstiprināti galīgie rezultāti, liecina, ka ir «noticis brīnums», sacīja CVK priekšsēdētājs, komentējot pārmetumus par problēmām informācijas apritē.

Lēmumu par vēlēšanu galīgo rezultātu apstiprināšanu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā līdz 6.jūnijam ieskaitot, aģentūrai LETA pavēstīja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Par «Vienotību» vēlēšanās nobalsoja 204 979 jeb 46,19% vēlētāju, par VL-TB/LNNK - 63 229 jeb 14,25%, par «Saskaņu» - 57 863 jeb 13,04%, par ZZS - 36 637 jeb 8,26%, par LKS - 28 303 jeb 6,38%.

Savukārt par eiroparlamentārieša Aleksandra Mirska pārstāvēto «Alternative» nobalsoja 16 566 jeb 3,73% uz vēlēšanām aizgājušo pilsoņu, Latvijas Reģionu apvienību atbalstīja 11 035 jeb 2,49%, partiju «Latvijas attīstībai» - 9421 jeb 2,12%, bet par Latvijas Sociālistisko partiju nobalsoja 6817 jeb 1,54%.

Par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju nobalsoja 1462 jeb 0,33% vēlētāju, bet par Kristīgi demokrātisko savienību - 1453 jeb 0,33% balsotāju. Latvijas Atdzimšanas partija saņēma 1252 jeb 0,28% balsojušo vēlētāju atbalsta, «Par prezidentālu republiku» - 672 jeb 0,15%, bet «Suverenitāte» - 599 jeb 0,13% balsu.

Kopumā nobalsojuši 445 225 vēlētāji, bet tika konstatētas 443 802 derīgas vēlēšanu aploksnes un par derīgām tika atzītas 440 288 vēlēšanu zīmes. No tām grozītās zīmes kopskaitā ir 366 537 un negrozītās zīmes - 73 751.

EP vēlēšanām Latvijā bija reģistrēti 14 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā iekļauti 170 deputātu kandidāti. Tādējādi uz vienu no astoņām Latvijas EP deputātu vietām pretendēja vidēji 21 deputātu kandidāts.

EP vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura jāievēl astoņi deputāti. Visās ES dalībvalstīs kopā EP jāievēl 751 deputāts.