Kāpēc «Vienotībai» veicās, bet «Saskaņai» neveicās? (114)

Viņš intervijā Latvijas Televīzijai «Rīta Panorāma», sacīja, ka šīs vēlēšanas notika Ukrainas gaisotnē un jautājumi par drošību izvirzījās priekšplānā.

Politologs «Vienotības» labos rezultātus skaidro ar to, ka cilvēki meklē stabilitāti, savukārt «Saskaņas» neveiksme saistīta ar partijas neskaidro pozīciju.

Rozenvalds skaidroja, ka vienai daļai Latvijas iedzīvotāju «Saskaņas» pozīcija ir nepieņemama, savukārt daļai krievvalodīgo tā šķiet par maigu, tāpēc viņi savu balsi atdeva par Tatjanu Ždanoku.

Politologs pauda, ka «Saskaņas centram» jāatrod skaidrāka nostādne Latvijas politikā. Tāpat politologs uzskata, ka šīs vēlēšanas nav pamats, lai izdarītu secinājumus par rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanā.

«Nedomāju, ka «Vienotībai» būs 46% un «Saskaņai» tik zems atbalsts,» sacīja politologs.

Jau vēstīts, ka sestdien notikušajās EP vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guva «Vienotība».

Kā ziņots, «Vienotība» pārliecinoši uzvarējusi EP vēlēšanās ar 46,19% vēlētāju atbalsta. Par «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) nobalsojuši 14,25%, par «Saskaņu» - 13,04%, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 8,26%, bet par Latvijas Krievu savienību (LKS) - 6,38%.

Savukārt par eiroparlamentārieša Aleksandra Mirska pārstāvēto «Alternative» nobalsojuši 3,73% pilsoņu, «Latvijas Reģionu apvienību» atbalstīja 2,49%, partiju «Latvijas attīstībai» - 2,12%, bet par Latvijas Sociālistisko partiju nobalsoja 1,54% vēlētāju.

Kopumā nobalsojuši 445 225 vēlētāji jeb 30% balsstiesīgo.

EP vēlēšanām Latvijā bija reģistrēti 14 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā iekļauti 170 deputātu kandidāti. Tādējādi uz vienu no astoņām Latvijas EP deputātu vietām pretendēja vidēji 21 deputātu kandidāts. EP vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura jāievēl astoņi deputāti. Visās ES dalībvalstīs kopā EP jāievēl 751 deputāts