Tāpat speciālists norāda, ka diemžēl, aktuāla problēma ir ne vien vājais valsts atbalsts agrīnai diagnostikai, bet arī pasīva vēlēšanās mazināt ādas vēža draudus, piemēram, ierobežojot pakļautību mākslīgajam ultravioletajam starojumam personām līdz 18 gadu vecumam. Svarīga problēma ir nepietiekamais solāriju izmantošanas regulējums. Kā liecina novērojumi, solārijos vēl joprojām bieži vien netiek ievērotas Ministru kabineta noteiktās prasības, un jauniešiem netiek lūgts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kas pierāda, ka persona ir pilngadīga un drīkst apmeklēt solāriju. Turklāt pētījumi norāda, ka vairumā gadījumos Latvijā solāriju sfērā apkalpojošā personāla kvalifikācija un zināšanas nav atbilstošas, līdz ar to solāriju nodarītais ļaunums pieaug. Apsekojot 20 solārijus, 80% gadījumu tika sniegta informācija par to, ka solārijā no mākslīgā iedeguma nav iespējams iegūt ādas vēzi. Šis apgalvojums ir aplams un nerada drošības sajūtu, it īpaši cilvēkiem, kuri nekļūst sārti pēc solārija apmeklējuma un tādejādi nekad nesargā savu ādu. Vienlaikus pakalpojumu sniedzēji noliedz to, ka mākslīgie UV starojuma avoti var izraisīt arī smagas ādas reakcijas sekas. Piemēram, UVA stari noārda ādas kolagēnās un elastīgās šūnas. Piemēram, aktīvo solāriju apmeklētāju āda apsteidz saimnieka vecumu par kādiem 10 - 15 gadiem.
Lai samazinātu saslimšanu ar melanomu un citiem ādas vēža veidiem, būtiska nozīme ir ne tikai laicīgai diagnostikai, bet arī profilaksei. Tā kā zemes virsmu sasniedz gan UVA un UVB stari, svarīgi lietot atbilstošus saules aizsargkrēmus, kas pasargā gan no ultravioletajiem B stariem (UVB), gan arī A stariem (UVA), kas ir noteikts Eiropas Kopienu komisijas vadlīnijās par saules aizsargkrēmiem. Savukārt uz saules aizsarglīdzekļu iepakojuma nedrīkst būt norāde - «100% aizsardzība», «total block», «total protection», «aizsardzība visai dienai», «water proof», «sweat proof».