Piedāvājums pievienoties Repšes partijai Žagaram nācis pēkšņi (66)

Piedāvājums pievienoties Einara Repšes partijai «Latvijas attīstībai» Žagaram nācis pēkšņi, tieši tajā brīdī, kad viņš bijis izvēles priekšā - vai nu doties darba meklējumos uz ārzemēm, vai rast iespēju turpināt savu darbību Latvijā. «Profesionālu izaicinājumu tobrīd nebija. Biju brīvmākslinieks režisors, ir līgumi diviem turpmākajiem gadiem,» paskaidroja Žagars.

Darbībai partijā viņu uzrunājis Edgars Jaunups. «Līdz šim es nebiju saistīts ne ar Jaunupa politiskajām, ne ar sporta aktivitātēm, tikai ar viņa darbošanos laikmetīgās mākslas muzeja, kultūras un mūzikas atbalstam,» apgalvoja Žagars.

Iekļūšanu EP bijušais operas direktors tagad izvirzījis kā savu prioritāti. «Es 17 gadus esmu strādājis vienā institūcijā - LNO. Esmu sadarbojies ar dažādu partiju virzītiem kultūras ministriem. Ja arī es nebiju tieši iesaistījies politikā, man ar politiku visu laiku bija jārēķinās. Visvairāk man nācās rēķināties ar politikas ietekmi kultūrā, konkrēti - operā. Mana ilgu gadu pieredze ir pietiekami vērtīga, un to, manuprāt, var izmantot,» uzskata Žagars, skaidrojot, ka viņš negrib būt tās radošās inteliģences rindās, kas visā noskatās no malas, konstatē nejēdzības, kritizē valdību, ir neapmierināta ar politisko situāciju valstī. «Vismaz kādu laiku ir jāmēģina pašam strādāt politikā, ziedot savu laiku un enerģiju valsts nākotnei.»

Žagars labi apzinoties, ka nav ne ekonomists, ne jurists, ne politiķis ar pieredzi. «Tā ir liela partijas uzticība, ja piedāvā uzreiz kandidēt EP vēlēšanās cilvēkam, kas nav bijis politikā. Latvijai ir bijuši tautsaimniecības un citu nozaru speciālisti EP, bet nav bijis neviena kultūras nozares darbinieka. Es domāju, ka ir pienācis laiks šogad astoņu EP deputātu komandā ievēlēt arī kādu no kultūras nozares,» atkārtoja Žagars.

Tieši kultūras sadaļa bijušo operas vadītāju partijas «Latvijas attīstībai» programmā pārliecinot visvairāk, jo tajā kā viena no prioritātēm ir izvirzīta Valsts kultūrkapitāla fonda budžeta piesaiste cigarešu un alkohola nodokļu akcīzei un azartspēļu nodevai, līdzīgi kā tas ir Igaunijā, kur kultūras finansēšanai tiek novirzīti 3,5% no cigarešu un 3,5% no alkohola akcīzes nodokļa, kā arī 46% no azartspēļu nodevas.