Par Rīgas pils ugunsgrēka izraisīšanu aizdomās tur trīs personas (57)

Divas no aizdomās turētajām personām ir būvuzņēmumu amatpersonas, savukārt viens - strādnieks. Aizdomās turētajām personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Strādnieks, kurš veica ugunsnedrošos darbus, gan īslaicīgi tika aizturēts.

Tuvāko nedēļu laikā Rīgas pils ugunsgrēka lieta tiks nodota kriminālvajāšanai, bet paralēli sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām juridiskām personām - būvuzņēmumiem. Kā piespiedu līdzeklis juridiskajām personām uzlikti aresti 62 kontiem un 111 transportlīdzekļiem, tostarp būvniecības tehnikas vienībām.

Grišins nenoliedz, ka viena no šīm juridiskajām ir personām ir pilnsabiedrība «SBRE». «Par ugunsdrošību atbildīgo amatpersonu rīcība bija vērsta juridisko personu interesēs, līdz ar to tika pieņemts lēmums par piespiedu līdzekļa piemērošanu pret juridiskajām personām. Procesa virzītāja uzdevums nav likvidēt uzņēmējdarbību, taču aresti uzlikti, lai nodrošinātu mantiskās attiecības kriminālprocesā. Jebkurā gadījumā uzņēmumiem pastāv iespēja apstrīdēt šos lēmumus. Ja ir kādi priekšlikumi, lai rastu kompromisus, tad ir iespēja vērsties pie procesa virzītāja,» norādīja Grišins.

Ugunsgrēka izcelšanās iemeslu ekspertīzes secinājumus Grišins pagaidām atturējās minēt, taču uzsvēra, ka ugunsgrēks izcēlies, jo būvniecības procesā pieļauti ugunsnedroši darbi. Ekspertīzi veica vietējie speciālisti sadarbībā ar Lietuvas ekspertiem.

Grišins atturējās komentēt, vai būvuzņēmumi izmeklēšanā sadarbojas, taču ar pretdarbību izmeklēšanai policija nav saskārusies.

Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanā policija konstatējusi divus noziedzīgus nodarījumus - mantas bojāšanu aiz neuzmanības, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, kas rezultējusies ar smagām sekām. «Nenoliedzami neviens no šiem cilvēkiem apzināti nevēlējās šādu seku iestāšanos, taču viņu rīcība bija tik bezatbildīga, ka tas izraisīja šīs sekas,» uzsvēra Grišins.

Ugunsgrēka radītie zaudējumi pagaidām lēšami aptuveni piecu miljonu eiro apmērā, taču nākotnē šī summa varētu mainīties. «Izmeklēšanas, izbūves un ugunsgrēka seku likvidācijas laikā šī summa varētu tikt precizēta,» piebilda Kriminālpolicijas priekšnieks.

Krimināllikums par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Savukārt par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ja ar to radīts būtisks kaitējums, var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 2013.gada 21.jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā, iepriekš vēstīja LTV. Būvnieki 20.jūnija dienā bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar fleksi griezuši vecās ventilācijas caurules. Īsi pirms darba laika beigām griešanas procesā radusies dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, ko strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, apdzēsuši.

Tomēr neviens neesot palicis uzraudzīt degšanas vietu, kas saskaņā ar normatīviem būtu bijis jādara 12 līdz 24 stundas. Tāpat par notikušo aizdegšanos neesot informēta Militārā policija, kurai pils telpu apsardze nodota pēc darba laika beigām.

Reaģējot uz šo informāciju, paziņojumu masu medijiem izsūtīja arī pils rekonstrukcijas darbu veicēju «SBRE» pārstāvis Didzis Putniņš, kurš apgalvoja, ka izskanējušo versiju par to, ka 20.jūnijā jau pa dienu Rīgas pilī bijis izcēlies ugunsgrēks, dzirdot pirmo reizi un līdz šim par to neesot bijusi nekāda informācija ne no vienas iesaistītās puses.

Savukārt pils remontētāju pilnsabiedrības «SBRE» uzaicinātais eksperts, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents Pīters Mansi apgalvo, ka Rīgas pils ugunsgrēks ir izcēlies ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumu daļā, neizmantotā šautuvē, kur nekādi darbi netika veikti.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» pieaicinātie Igaunijas eksperti secinājuši, ka ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijis atklātas uguns avots - dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.