Šārona Stouna: «Plastiskie ķirurgi stājas rindā pie manis» (15)

«Ja tā ir vajadzīga un nepieciešama procedūra, tad jā, dariet to. Piemēram, kad es 20 gadu vecumā nokritu no zirga, man uz kakla palika rēta. Es to likvidēju.»

«Vienkārši es nedomāju, ka 20 gadu vecumā vajag kļūt trakam, tiecoties pēc milzīgām krūtīm, vai sejas graizīšanas. Visi sāk izskatīties vienādi. Mums ir 400 tūkstoši meiteņu ar izbalinātiem matiem, vienādiem deguniem, milzīgām lūpām, implantiem vaigos un ideāliem zobiem. Vai viņas tiešām kļuva skaistākas?»

«Novecot nav viegli. Kad man bija mazliet pāri 40 gadiem, sākās periods, kad es gāju uz vannas istabu ar vīna pudeli, ieslēdzos un teicu, ka es neiziešu no šejienes, kamēr nevarēšu pilnībā pieņemt savu šā brīža izskatu. Izmantojot lupu es apskatīju savu seju, ķermeni un raudāju, raudāju, raudāju. Tad es sev sacīju: «Tagad tu novecosi. Kā tu vēlies to izdarīt?» Es izdomāju, ka vēlos novecot kā dejotāji: saglabājot ķermeni ideālā formā. Man patīk dejot, kā arī iet uz fitnesa zāli».

«Man patīk steiki – tie lieliski man der, jo man ir ļoti zems holesterīna līmenis un zems asinsspiediens. Bet šāda gaļa nav domāta visiem: vispirms parunājiet ar savu ārstu. Es ēdu arī zivis un sieru. Man patīk maksimāli vienkāršs ēdiens. Agrāk es dzēru vīnu, bet tagad es pilnībā atsacījos no alkohola. Domāju, ka noteiktā momentā sievietēm vislabāk ir sekot manam piemēram, jo alkohols var padarīt jūsu seju, krūtis un citas ķermeņa daļas ļoti izplūdušas.»

Par vecumu Stouna izsakās šādi: «Pati ideja, ka jaunība ir vienīgā lieta, kas dod skaistumu un pievilcību, nav pareiza. Es nevēlos būt par «nenovecojušu skaistuli». Es vēlos būt sieviete, kas izskatās lieliski savam vecumam.