Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Pieaug e-prasmju nozīme darba tirgū (3)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Evija Trifanova/LETA

«Tikai retais darba meklētājs, aizpildot savu darba pieteikuma formu jeb CV, pievērš uzmanību tādai detaļai pašā CV nobeigumā kā datorprasmes. Allaž tās ir vairāk kā pietiekamas – Microsoft Office programmas un kvalitatīva interneta piedāvāto iespēju spektra apzināšana it kā nesagādā nevienam problēmas. Tomēr pieredze rāda, ka šī komponente visbiežāk klibo darba ņēmējiem. Pārsteidzoši ir tas, ka izpratne par meklēšanas rīkiem internetā ir visai virspusēja, kas ikdienas darbā var sagādāt problēmas. Jāatceras, ka pārbaudes laikā darba devējs pārbaudīs darbinieka kompetenci visās viņa pieteikumā atzīmētajās komponentēs – arī datorprasmēs,» stāsta Inga Daliba, speciālistu darba portāla Cvmarket.lv mārketinga menedžere.

Tāpat būtiski saprast, ka datorprasmes nesākas un vienlaikus arī nebeidzas ar teksta uzrakstīšanu un tā noformēšanu. Lielākas problēmas sāk parādīties, kad darba devējs lūdz izpildīt nedaudz sarežģītākus uzdevumus – dažādu tabulu ievietošanu, kvalitatīvu prezentāciju izveidošana un elementāra PVN aprēķināšana, uzrādot arī formulu, kas palīdzēja veikt aprēķinu. Daļa darba devēju, lai novērtētu darbinieka paveikto konkrētā laika griezumā vai kāda projekta ietvaros, izmanto pašnovērtēšanas metodi, kur pašam darbiniekam ir jānorāda pilnīgi viss, kas veikts attiecīgajā laika posmā. Izmaksas, patērētais laiks, veikto darbu uzskaitījums uz laika ass, izpildes termiņi un citas novērtēšanas metodes, kas darba devējam palīdz gūt plašāku ieskatu par paveikto darbu un konkrētā darbinieka kompetences līmeni. Problēma nav to uzrakstīt, bet gan pasniegt saprotami un pārskatāmi, kam nepieciešams attiecīgs e-prasmju zināšanu līmenis. Tā, lai darba devējam nerodas jautājums – kāpēc mums tas bija vajadzīgs?

Šajā sakarā aicinātu jauniešus kā potenciālos darba meklētājus izmantot katru iespēju, lai pilnveidotu savas e-prasmes. Proti, marta pēdējā nedēļā visā Latvijā notiks gadskārtējā «E-prasmju nedēļa», kā ietvaros norisināsies dažādi datorkursi visiem zināšanu līmeņiem. Piemēram, jauniešiem, vecumā no 16 – 30 gadiem, kuri mācās vai meklē darbu, būs iespēja iegūt bezmaksas kuponus MTA (Microsoft Technology Associates) testu kārtošanai. Šis ir viens no veidiem, kur jaunieši var iegūt augsta līmeņa sertificētu apliecinājumu par savu e-prasmju kvalitāti. Tas būs noderīgs ikviena CV, padarot pieteikumu pievilcīgu arī darba devējam un palielinot savas akcijas darba tirgū. Izgrezno savu CV tā, lai visiem būtu skaidrs – tu esi vajadzīgs darbam, nevis darbs tev!

E-prasmes ieņem arvien nozīmīgāku vietu ikviena cilvēka ikdienā, tāpēc darba meklēšanas procesā nav vajadzīgas tikai datorprasmes, bet arī dziļāka izpratne par internetu. Īpaši par sociālajiem medijiem, kas slēpj sevī ļoti plašas iespējas, ko liela daļa darba meklētāju nav apjautuši. Daudzi darba devēji potenciālos darbiniekus meklē tieši sociālajos tīklos. Arī visiem zināmā māte google (meklētājs google.com) var būt ļoti izpalīdzīgs rīks daudzu jautājumu atrisināšanā, vajag tik prast izmantot to. Reizēm pārņem triviāla sajūta: absolūti lielākā daļa cilvēku zina šādu rīku, izmanto to ikdienā, bet neprot rīkoties ar tā meklēšanas filtriem jeb vēlamo rezultātu atlasīšanu. Izpildot visu korekti, ļoti ātri var atrast visu nepieciešamo, atmetot nevajadzīgo informāciju.

Ar interneta palīdzību varam atrisināt daudzas problēmas un vajadzības, tostarp atvieglojot darba meklēšanu un palīdzot savas pieteikuma formas pielāgot jebkurām pārmaiņām vai dažādajām uzņēmumu prasībām. Panākumu atslēga ir CV pielāgošana darba meklētāju portāla profilā, speciāli izstrādātā un personāla atlasē atzītā formā. Vēlāk to var pavisam vienkārši pielāgot starptautiskajā Europass CV stilā, lejuplādēt nepieciešamajā formātā, ko pēc tam pārsūtīt darba devējam. Būtiski, ka savs CV jāaizpilda tā, lai arī saņēmējam, visbiežāk uzņēmuma personāla atlases speciālistam, būtu vieglāk apstrādāt informāciju gan pārsūtot vadītājam, gan izdrukājot.

Tāpat kā dažādi internetā pieejamie meklētāji un sociālie tīkli, arī darba meklēšanas portāli ir jāprot izmantot pilnībā. Piemēram, ir pieejama statistika, cik daudz reižu CV ir apskatīts, tostarp – kādi uzņēmumi to ir apskatījuši. Ja skatījumu skaits ir mazs vai netiek sūtīti uzaicinājumi uz darba intervijām, nevajag pārdzīvot, bet pārdomāt par sava CV detaļām un pievilcību. Iespējams, var pielabot vai pilnveidot kādu no pieteikuma formā esošajiem komponentiem. Ļoti bieži pietiek ar sava CV atjaunošanu datu bāzē. Pieredze rāda, ka uzņēmumi nelabprāt caurskata vai uzrunā datu bāzē esošos kandidātus, kuru CV ir vecāks par 3 mēnešiem.

Cilvēki nereti sūdzas par to, ka elektroniskie meklētāji nestrādā vai arī neuzrāda vēlamos rezultātus, bet bieži paši nav ierakstījuši pareizos atslēgvārdus vai pievienojuši savā CV vajadzīgos aprakstus, lai būtu ērti atrodami. Tāpat pats darba sludinājuma ievietotājs savā pieteikumā nav precīzi definējis, ko viņš īsti grib. Ja vēlaties, lai darba devējs jūs veiksmīgi atrastu ar meklētāju palīdzību vai pats uzrunātu jūs, tad CV jāveido konkrētā darba portāla darba meklētāja profilā piedāvātajā veidnē, neaizmirstot izcelt savu vēlamo amatu.

Pats svarīgākais, ko vajadzētu atcerēties sava CV veidošanas procesā – tam vajadzētu būt korektam, tomēr tajā pašā laikā uzrunājošam. Visu informāciju izklāj , lai tā būtu skaidra un vairākkārt nepārklātos. Tāpat pārdomā, vai darba devējs, caurskatot pieteikumus vai potenciālos kandidātus datu bāzē, vispirms atradīs tieši tavu CV.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu