Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

19.Starptautiskā Baltijas baleta festivāla programma (1)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Ieva Lūka/LETA

19.Starptauriskā Baltijas baleta festivāla atklāšana. Atklāšanas koncerts, kā ierasts, norisinās Rīgas dzelzceļa stacijā, aicinot ikvienu iepazīt baleta un laikmetīgās dejas mākslas burvību. Koncerts atspoguļo baleta mākslinieka mobilo raksturu - vienmēr būt ceļā no izrādes uz izrādi. Atklāšanas koncertā skatītājiem tiks piedāvāts koncerts «Dvēseles stīgas» ar Raimonda Paula komponēto instrumentālo mūziku. Koncerts tika radīts par godu uzņēmējam un filantropam Augustam Dombrovskim 2013. gada maijā. Koncertā piedalās solisti no Latvijas Nacionālā baleta, deju grupa «Dzirnas», baleta studija «Grande», vijoles solo izpilda R.Ozola un pie taustiņinstrumentiem Raimonds Macats.

7.04. plkst. 17.00 Dzelzceļa stacija

19.Starptautiskā Baltijas baleta festivālā pianistes Diānas Zandbergas solokoncerts «Deja ar klavierēm».

10.04. plkst. 18.00 Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē, Mazajā zālē

27.04. plkst. 18 00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē

19.Starptautiskā Baltijas baleta festivālā uzstāsies Laikmetīgās dejas kompānija «Opinion Public» (Brisele). Kompānijā darbojas pieci dejotāji, kuri savas profesionālās prasmes ir pilnveidojuši Bežāra baletā Lozannā (Béjart Ballet Lausanne). Horeogrāfs Bežars (Maurice Béjart) 20.gs. 50. gados kļuva par vadošo avangarda horeogrāfu. Kompānija mērķtiecīgi attīsta savu neatkārtojamu un individuālu stilu, veidojot laikmetīgas horeogrāfijas uz klasiskās dejas bāzes, uzvedumā atspoguļojot dažādus sabiedriskos procesus un cilvēku dzīvē nozīmīgas tēmas.

Izrādi atbalsta Beļģijas Karalistes vēstniecība Latvijā, Preiļu novada dome, Latvijas Nacionālā opera.

10.04. plkst. 19.00 Preiļu novada Kultūras centrā,

12.04. plkst. 19.30 Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē

19. Starptautiskā Baltijas baleta festivāla Galā koncerts. Galā koncerts atspoguļo novitātes un talantus klasiskajā un laikmetīgajā dejā. Uzaicinātie mākslinieki ir vadošie solisti baleta teātros un dejas kompānijās, kā arī starptautisku un nozīmīgu konkursu laureāti. 19. Starptautiskajā Baltijas baleta festivāla Galā koncertā tiks pārstāvētas šādas valstis – Vācija, Ungārija, Koreja, Krievija, Lietuva, Latvija, Igaunija un Francija. Krievija un Francija vēl aizvien ir ir vadošās valstis klasiskajā un laikmetīgajā baletā, piedāvājot augstu kvalitāti gan horeogrāfijas saturā, gan izpildījumā. Koncerta oficiālās programmas izskaņā organizatori rīko saviesīgu pasākumu Opera Beletāžas zālē, lai neformālā gaisotnē satiktos un dalītos iespaidos mākslinieki, sadarbības partneri, atbalstītāji un viesi.

Galā koncertu atbalsta Latvijas Nacionālā opera.

14.04 plkst. 19.00 Latvijas Nacionālajā operā.

19.Starptautiskā Baltijas baleta festivāla ietvaros Rīgas un Sanktpēterburgas mākslinieku darbu izstādes «Dārgumi. Veltījums Dž. Balančinam» atklāšana.

23.04. plkst.17.00 Mencendorfa namā.

19.Starptautiskā Baltijas baleta festivālā uzstāsies Flamenko deju kompānijas «Jesus Carmona & Cia» (Barselona). «Jesus Carmona & Cia» flamenko kompānija, kuras vadošais solists, kā arī horeogrāfs un mākslinieciskais direktors ir Hesus Karmona (Jesus Carmona). H.Karmona šobrīd ir pirmā lieluma flamenko zvaigzne Spānijā un pasaulē. H.Karmona kopš 7 gadu vecuma apgūst flamenko dejas mākslu pie tādiem speciālistiem kā Barbara Kasprovich, Rodolfo Castellanos, Ion Garnica. Sešpadsmit gadu vecumā Hesus sāka savu profesionālo dejas karjeru Teatro Zorilla Barselonā H.Karmona ir ieguvis akadēmisko grādu Spāņu dejā un flamenko «Barselonas dejas un teātra institūtā». 2011.gadā XX Flamenko un Spāņu dejas konkursā H.Karmona iegūst galveno balvu.. H.Karmona ir bijušais Spānijas Nacionālā baleta Vadošais solists (premjers).

Festivālā «Jesus Carmona & Cia» trupa, dejotāji un mūziķi, uzstāsies ar divdaļīgu flamenko tematisko uzvedumu «Melnais un Baltais» (Black and White Crib).

Hesus Karmona par uzvedumu: «Dzīve ir divu pīlāru līdzāspastāvēšana: pilnība un tukšums, kas savstarpējā mijiedarbībā rada izaugsmi un virzību. Flamenko ir emocijas, vedot mūs caur ilūzijām, sapņiem, ilgām un vēlmei cīnīties. «Melnais un Baltais» kā Iņ un Jaņ, kā sievišķais un vīrišķais, atspoguļojot pozitīvo un negatīvo, zaudējumu un piepildījumu. Melnais dod enerģiju, lai sevi realizētu, un, spītējot neveiksmēm, cīnītos par saviem sapņiem. Baltais raksturo maigumu, mieru, kas iegūts rodot piepildījumu» Izrādes horeogrāfija ietver dažādus flamenko stilus kā Trilla, Fandango, Farruca.

Izrādi atbalsta Spānijas Karalistes vēstniecība Latvijā, Rēzeknes pilsētas dome un Ventspils pilsētas dome.

28.04. plkst. 19.00 Ventspils Teātra namā «Jūras vārti»

29.04. plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā

30.04. plkst.19.00 Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē

19.Starptautiskā Baltijas baleta festivālā uzstāsies Polijas Dejas teātris no Poznaņas ar izrādi «Četrdesmit»/«Czterdzieści». norisinājās 2013.gada jūnijā, Polijā notika izrādes «Četrdesmit» pirmizrāde. Izrādi ir iestudējis pasaules mēroga horeogrāfs Jo Stomgrens no Norvēģijas.

«Četrdesmit» atspoguļo sievietes dzīves stāstu četrdesmit gadu garumā, atklājot šaubas, cerības, ilgas, cīņu, izvēli un negaidītus likteņa pavērsienus. «Četrdesmit» vienlaicīgi atspoguļo Polijas Dejas teātra četrdesmito gada dienu, atklājot notikumus, kas piedzīvoti šo gadu laikā. Jo Stromgrēns: «Viņi saka, ka dzīve ir kā grāmata. Bet dzīve nav grāmata. Dzīve ir rakstīta uz tūkstošiem lapaspušu. Jūs varat izveidot stāstu, ja gribat, un teikt, ka tā ir taisnība. Stāsts ir atkarīgs no tā, kuras lapaspuses, kurā brīdī mēs izmantojam. To sauc par izvēli.».

J.Stormgrēns ir dzimis 1970. gada Trondheimā, Norvēģijā. Pēc klasiskā baleta izglītības iegūšanas kļūst par laikmetīgās dejas mākslinieku. Dejošanas laikā iegūtais savainojums pamudina kļūt par horeogrāfu. Kā neatkarīgs horeogrāfs J.Stromgrēns ir strādājis Dānijas Karaliskajā baletā, Karaliskajā Zviedrijas baletā, Vīnes Valsts baletā, Nirnbergas Valsts baletā u.c. Pašreiz strādā kā Asociētais horeogrāfs Norvēģijas Karaliskajā baletā. J.Stromgrēna horeogrāfijas raksturo laikmetīgā deja apvienojumā ar izteiktiem klasikas elementiem, ko caurvij filozofisks skatījums par dažādām ikdienas tēmām.

Izrādi Latvijā atbalsta Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrija.

14.04. plkst.19.00 Valmieras kultūras centrā

16.04. plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā

19.Starptautiskā Baltijas baleta festivālā Dānijas Deju teātra pasaules pirmizrāde «Melnais dimants» Tima Ruštona (Tim Rushton) horeogrāfijā. «Dimantam piemīt dažādas nokrāsas – no gaiši mirdzošas līdz piesātināti melnai - tieši kā attiecības starp diviem mīlētājiem.» Tima Ruštona horeogrāfijas izstaro jutekliskumu apvienojumā ar spēcīgu enerģiju. «Melnais Dimants» ir burbuļojošs, mirdzošs, gaišs un seksīgs.

Tūlīt pēc pirmizrādes Kopenhāgenas Karaliskajā operā, «Melnais Dimants» piedzīvos pirmizrādi Rīgā.

Dānijas Dejas teātris, kas dibināts 1981. gadā, ir visspilgtākais, kā arī lielākais laikmetīgās dejas teātris Dānijā. Kopš 2001. gada Tims Ruštons ir kompānijas mākslinieciskais direktors un veiksmīgi turpina īstenot kompānijas uzsākto virzību – apvienot klasiskās tradīcijas ar laikmetīgo deju. Kompānijā ir starptautiska trupa.

Tims Ruštons ir dzimis 1963. gadā Birmingemā. Baleta izglītību ieguvis Karaliskajā Baleta skolā. Līdz 1990. gadu vidum T.Ruštons dejojis dažādās Ziemeļeiropas baleta kompānijās. Visbeidzot Dānijas Karaliskajā teātrī nolēma pievērsties horeogrāfijai. Klasiskā baleta tehnikā izpildītās T.Ruštona horeogrāfijas uzreiz ieguva laikmetīgās dejas raksturu. Pēdējo 12 gadu laikā Dānijas Dejas teātris ir ieguvis pasaules atzinību. T.Ruštona horeogrāfijas tiek raksturotas kā emocionālas, savstarpējo attiecību smalko nianšu atklājošas. 2011. gadā Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II pateicībā par kalpošanu dejai iecēla Timu Ruštonu par Britu Impērijas Ordeņa biedru.

Izrādi atbalsta Dānijas Kultūras institūts.

18.05. plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu