Pētniece: Divvalodības referenduma organizētāji rada populistiskus piedāvājumus (35)

«Manī šīs kustības darbs raisa bažas - tās uzdevums nav runāt par vispārējām problēmām, ar kurām sastopas ikviens Latvijas iedzīvotājs, veidot vienotu sabiedrību, bet izcelt savas problēmas, nedomājot par to, kā tās skar citas sabiedrības grupas,» aģentūrai LETA pauda Curika.

Pētniece norāda, ka vislielākās bažas rada diskusija par atgriešanos pie laika, kad izglītība bija iegūstama divās valodās. Viņa uzsver, ka ar katru gadu skolēnu skaits, kuri izglītību izvēlas neiegūt krievu valodā, pieaug, bet kustība, nepamatojot argumentus pētījumos vai datos, esot izdarījusi savus subjektīvos secinājumus.

Pasaules pieredze rādot, ka skolēnu no dažādām etniskajām, reliģiskajām un lingvistiskajām grupām mācīšanās kopā veicina saliedētas sabiedrības veidošanos. Demokrātiskas valstis cenšoties izvairīties no dalītas izglītības sistēmas ieviešanas.

«Komiteja arī nerunā par to, cik tas mums kā valstij izmaksātu, - tā principā ir divvalodības ieviešana,» saka Curika. Valstij būtu no jauna jāver vaļā skolas, jāalgo vēl vairāk skolotāju un jāuztur divas paralēlas izglītības sistēmas no bērnudārza līdz augstskolas izglītībai.

«Providus» speciāliste norāda, ka ir jārunā par kvalitatīvu, mūsdienīgu, iekļaujošu izglītību visiem skolēniem. «Par tādu izglītību, kas nākotnē varētu risināt politiķu pieļautās integrācijas politikas kļūdas un veidot vienotu sabiedrību, nevis to šķelt. Vai krievu skolu skolēni ir gatavi darba tirgum un studijām Latvijas augstskolās? Ne vienmēr. Vai latviešu skolēni, kuri nav apguvuši krievu valodu, ir gatavi darba tirgum un mūsdienu izaicinājumiem? Ne vienmēr. Latvijā ir nepieciešama diskusija par bilingvālo izglītību, kas ir viens no modeļiem, no kura visvairāk iegūst skolēni,» uzsver Curika.

Noderīga būtu arī diskusija par citiem «Russkaja zarja» minētajiem jautājumiem, domā pētniece. Piemēram, reliģiskajiem svētkiem un uzvārdu latviskošanu. Lai gan kustība uzsver šos jautājumus tieši attiecībā uz krievvalodīgiem, tie ir aktuāli arī daudziem citiem Latvijas iedzīvotājiem. «Galu galā Latvijā ir daudz reliģisko kopienu, kuru svētki netiek godāti ar valsts brīvdienām. Tāpat problēmas ar uzvārdu atveidošanu ir ne tikai krievvalodīgajiem, bet arī jaunajiem imigrantiem vai jebkuram iedzīvotājam, kas precējies ar ārvalstnieku un pieņēmis citu uzvārdu, kas tiek latviskots oficiālajos dokumentos,» viņa akcentē.

Pētniecei arī nav pārliecības, vai «Russkaja zarja» ir pietiekams pamatojums teikt, ka tā reprezentē kādas konkrētas un daudzskaitlīgas sabiedrības daļas uzskatus. Tomēr, ja tas tā ir, tad «tas ir kārtējais un skaidrais pierādījums tam, ka integrācijas politika caur latviešu valodu, kas principā ir bijusi balstīta krievvalodīgo asimilācijā, nestrādā», viņa saka.

Šādā gadījumā, viņasprāt, politiķiem būtu adekvāti jāreaģē un kopīgi ar krievvalodīgajiem vienlīdzīgi, bez varas izrādīšanas jādiskutē par radušos problēmu. Curikai gan nav pārliecības, ka šodienas politiķi tam ir gatavi.

Kā ziņots, «Russkaja zarja» plāno veidot komiteju, lai gatavotos referendumam par likumprojektu, kas vienā tautas nobalsošanā atrisinās vairākus sasāpējušus jautājumus, tostarp par mācību atjaunošanu krievu valodā.

Kā aģentūru LETA informēja kustības un partijas «Par dzimto valodu!» pārstāvji Ilarions Girss un Jevgēnijs Osipovs, likumprojektā paredzēts atjaunot tādu izglītības sistēmu, kāda pastāvēja līdz 2004.gadam, kad mācības notika krievu valodā.

Tāpat kustības pārstāvji vēlas, lai nacionalizācijas process nebūtu politizēts, kā arī ar likumprojektu viņi vēlas panākt, lai tiktu atzītas nelatviešu tiesības uz sava vārda saglabāšanu bez tā latviskošanas.

Likumprojektā ir noteikts iekļaut arī punktu par to, ka pareizticīgo svētki tiktu atzīti par oficiālām brīvdienām. Vēl viens punkts, kuru plānots iekļaut likumprojektā, ir par to, ka ielu nosaukumu plāksnīšu un citu informatīvo izkārtņu valoda vietās, kur dzīvo ievērojams skaits nepilsoņu, tiktu noteikta atbilstoši vietējo iedzīvotāju nepieciešamībai.

Biedrības pārstāvji norāda, ka daudzie mēģinājumi atrisināt problēmas ar dialoga palīdzību, diskusiju ceļā, kā arī izmantojot citus līdzekļus, neko nav atrisinājuši.