Kā norāda Mansi, Igaunijas eksperti nepamatoti izslēguši ugunsgrēka rašanos elektroinstalāciju sistēmas kļūdas dēļ, jo viņu ekspertīzes laikā nav pārbaudītas visas sistēmas, bet gan tikai viņu izvirzītajai versijai atbilstošās teorijas elektrības pieslēgums.
Noslēgumā Mansi žurnālistiem norādīja, ka, visticamāk, patiesais ugunsgrēka iemesls, neskatoties uz vairākkārtējām ekspertīzēm, netiks atklāts.
Ugunsgrēks izcēlies lēnas gruzdēšanas rezultātā aptuveni četras stundas pirms atklātās liesmas parādīšanās.
Pils neizmantotā šautuve atrodas ārpus būvnieku pilnsabiedrības «SBRE» būvniecības laikā pārvaldītās Rīgas pils daļas.
«SBRE» pārstāvis Gvido Senkāns norādīja, ka ugunsgrēks izcēlies laikā, kad Rīgas pils bijusi pilnībā nodota NBS Militārās policijas rīcībā.
Jau ziņots, ka VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pieaicinātie Igaunijas eksperti secinājuši, ka ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijis atklātas uguns avots - dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.
Ņemot vērā, ka ugunsgrēka izcelšanās avots saskaņā ar VNĪ pieaicināto ekspertu atzinumu bijis būvobjektā, par ko saskaņā ar līgumu atbild būvnieks, VNĪ prasa, lai pilnsabiedrība «SBRE» par saviem līdzekļiem novērš ugunsgrēka sekas. Provizoriski aplēstās šo darbu izmaksas ir 4,3 miljoni latu.
VNĪ jau nosūtījis būvniekam vēstuli ar prasību saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem novērst postījumus. Vienlaikus iesniegti pieteikumi apdrošinātājiem AAS «Baltijas Apdrošināšanas nams» (BAN) un «BTA Insurance Company» (BTA) par zaudējumu atlīdzību.
Ugunsgrēkā, kas Rīgas pilī plosījās naktī uz 2013.gada 21.jūniju, tika izpostīta Rīgas pils 3200 kvadrātmetru platībā.
«SBRE» iepriekš kategoriski norobežojās no atbildības par ugunsgrēka izcelšanos. Būvnieki norāda, ka ugunsgrēks izcēlies telpās, kurās tiem neesot bijusi piekļuve, kā arī vairākas stundas pēc tam, kad objekta uzraudzība oficiāli tika nodota militārajai policijai.
Valsts policija par ugunsgrēku sākusi kriminālprocesu.