Rīgas pils ugunsgrēks ir izcēlies ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumu daļā, neizmantotā šautuvē, kur nekādi darbi netika veikti, joprojām pārliecināts pils remontētāju pilnsabiedrības «SBRE» uzaicinātais eksperts, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents Pīters Mansi.
Britu eksperts sīkāk pamato versiju par Rīgas pils ugunsgrēka izcelšanos (17)
Versiju par šautuvi kā ugunsgrēka izcelsmes vietu, kā ziņots, Mansi izvirzīja jau pirms divām nedēļām. Šodien viņš mediju pārstāvjiem detalizētāk skaidroja savas ekspertīzes rezultātus.
Lai gan britu eksperts sākotnēji izvirzījis vairākas iespējamās ugunsgrēka izcelsmes vietas, visi iegūtie pierādījumi, aculiecinieku un ugunsdzēsēju liecības norādot, ka tas varēja sākties tikai neizmantotajā šautuvē.
Mansi, apskatot video un foto, kā arī fiziskos pierādījumus, identificējis ugunsgrēka izcelsmes vietu un uguns izplatības ceļu. Savā slēdzienā eksperts min, ka uguns izcēlusies un vispirms pārņēmusi Rīgas pils neizmantoto šautuvi ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumos. Tikai pēc tam uguns izplatījusies virs kāpņu telpas jumta zonā augšup pa sijām, kur pirmo reizi aculiecinieki no ēkas ārpuses varēja redzēt atklātu liesmu. Pēc tam uguns izplatījās uz abām pusēm un pārņēma bēniņus.
Tāpat ārzemju eksperts pārbaudījis iespējamos ugunsgrēka izcelšanās cēloņus, līdz ar to kā potenciālie iemesli izdalīti aktīvu būvdarbu veikšana ar atklātu uguni, nenodzēsts cigaretes izsmēķis, viegli uzliesmojoši materiāli, kā arī materiāli, kas var pašaizdegties, piemēram, ar linsēklu eļļu piesūcināti būvmateriāli. Vēl kā potenciālie iemesli sākumā tika izdalīti pirotehnikas piekļuve ēkai, kā arī zibens spēriens. Tāpat eksperts apskatīja iespēju, ka ēkā iekļuvusi kāda nepiederoša persona, kuras darbību dēļ izcēlies ugunsgrēks.
Eksperts apstiprināja, ka darbu veikšanas zonā ir atrasts disks, kura lietošanas rezultātā radušās dzirksteles varētu būt radījušas ugunsgrēku. Vienlaicīgi eksperts norādīja, ka acīmredzami disks ir izmantots februārī vai martā, bet ne ugunsgrēka laikā, taču šādu iespējamību tomēr pārbaudīja. Pēc eksperimenta ar tāda paša ražotāja un izmēra disku eksperts secinājis, ka dzirksteles var izplatīties četru metru rādiusā. Izmērot attālumu no darba vietas līdz jumta savienojumam caur sijām, eksperts secināja, ka dzirksteles nevarētu būt ugunsgrēka cēlonis šautuves telpā.
Pēc vairākkārtējām pārbaudēm un eksperimentiem lielākā daļa no potenciālajiem iemesliem ir noraidīti. Pēdējo pieņēmumu par nepiederošas personas iekļūšanu ēkā noraidījusi Valsts policija, vadoties pēc savas izmeklēšanas materiāliem, norādīja Mansi.
Šobrīd eksperts kā divus visticamākos cēloņus nosauca elektroinstalāciju bojājumus, jo pēc ekspertu teiktā attiecīgajā ēkas daļā bijuši elektrības vadi, pa kuriem tikusi padota elektrība, kā arī aizdegšanās no nenodzēsta cigarešu izsmēķa. Kā eksperts norādīja, cigarešu izsmēķi ir atrasti citās ēkas daļās, tāpēc šādu iespējamību izslēgt nevar.
Vaicāts par iemesliem, kāpēc viņa veiktās ekspertīzes rezultāti atšķiras no Igaunijas kolēģu rezultātiem, Mansi norādīja, ka viņiem ir tiesības uz savu viedokli un saviem ekspertīzes paņēmieniem, taču viņš darbojas, ņemot vērā fizikas un ķīmijas likumus, kas attiecināmi uz ugunsnelaimēm. Viņš pieņēma, ka būtu nepieciešams visiem ekspertiem apaļā galda diskusijas veidā izrunāt secinājumus un metodiku.
Kā norāda Mansi, Igaunijas eksperti nepamatoti izslēguši ugunsgrēka rašanos elektroinstalāciju sistēmas kļūdas dēļ, jo viņu ekspertīzes laikā nav pārbaudītas visas sistēmas, bet gan tikai viņu izvirzītajai versijai atbilstošās teorijas elektrības pieslēgums.
Noslēgumā Mansi žurnālistiem norādīja, ka, visticamāk, patiesais ugunsgrēka iemesls, neskatoties uz vairākkārtējām ekspertīzēm, netiks atklāts.
Ugunsgrēks izcēlies lēnas gruzdēšanas rezultātā aptuveni četras stundas pirms atklātās liesmas parādīšanās.
Pils neizmantotā šautuve atrodas ārpus būvnieku pilnsabiedrības «SBRE» būvniecības laikā pārvaldītās Rīgas pils daļas.
«SBRE» pārstāvis Gvido Senkāns norādīja, ka ugunsgrēks izcēlies laikā, kad Rīgas pils bijusi pilnībā nodota NBS Militārās policijas rīcībā.
Jau ziņots, ka VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pieaicinātie Igaunijas eksperti secinājuši, ka ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijis atklātas uguns avots - dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.
Ņemot vērā, ka ugunsgrēka izcelšanās avots saskaņā ar VNĪ pieaicināto ekspertu atzinumu bijis būvobjektā, par ko saskaņā ar līgumu atbild būvnieks, VNĪ prasa, lai pilnsabiedrība «SBRE» par saviem līdzekļiem novērš ugunsgrēka sekas. Provizoriski aplēstās šo darbu izmaksas ir 4,3 miljoni latu.
VNĪ jau nosūtījis būvniekam vēstuli ar prasību saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem novērst postījumus. Vienlaikus iesniegti pieteikumi apdrošinātājiem AAS «Baltijas Apdrošināšanas nams» (BAN) un «BTA Insurance Company» (BTA) par zaudējumu atlīdzību.
Ugunsgrēkā, kas Rīgas pilī plosījās naktī uz 2013.gada 21.jūniju, tika izpostīta Rīgas pils 3200 kvadrātmetru platībā.
«SBRE» iepriekš kategoriski norobežojās no atbildības par ugunsgrēka izcelšanos. Būvnieki norāda, ka ugunsgrēks izcēlies telpās, kurās tiem neesot bijusi piekļuve, kā arī vairākas stundas pēc tam, kad objekta uzraudzība oficiāli tika nodota militārajai policijai.
Valsts policija par ugunsgrēku sākusi kriminālprocesu.