Antonovam celta apsūdzība izdalītajā «Krājbankas» krimināllietā (10)

Advokāts atklāja, ka Antonovam apsūdzība ir celta pēc tā paša panta, kas bijušajam bankas prezidentam Ivaram Priedītim, un neattiecas uz grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

LETA jau ziņoja, ka Priedītim celta apsūdzība, kur pirmā apsūdzības daļa ir par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas, proti, par piesavināšanos, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Savukārt otra apsūdzības daļa ir par statistisko atskaišu sniegšanu, proti, Priedītis, pēc likumsargu domām, šīs atskaites un informāciju slēpis. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas par grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

Antonovam tiek inkriminētas noziedzīgas darbības saistītas ar «Krājbanku», proti, par darījumu ķēdi, kuras sākums ir starp «Krājbanku» un «East West United Bank» Luksemburgā, norādīja Antonova aizstāvis.

Advokāts norādīja, ka šobrīd tiek sagatavots apsūdzētā viedoklis par lēmumu par apsūdzības uzrādīšanu. Viedokli līdz mēneša beigām jāiesniedz prokuratūrā.

Ņemot vērā esošo tiesvedību ar Lietuvas prokuratūru, Antonovs nedrīkst izbraukt no Lielbritānijas, tāpēc viedoklis tiks iesniegts rakstveidā. Savukārt gadījumā, ja būs nepieciešama papildu nopratināšana, Antonovs ir gatavs sniegt liecības atkārtoti. Kā iespējamo veidu šobrīd izskata liecības sniegšanu Latvijas vēstniecības teritorijā vai videokonferencē, aģentūrai LETA pastāstīja advokāts.

LETA jau ziņoja, ka Priedītis savu vainu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos noliedz.

Priedīša advokāts Jānis Davidovičs aģentūrai LETA iepriekš stāstīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.

Priedīša advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.

Jau ziņots, ka prokuratūra iepriekš pavēstīja, ka krimināllietā apsūdzības celtas divām personām, taču viņu vārdus prokuratūra neatklāja. Vienai personai apsūdzība celta pēc Krimināllikuma pantiem par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kā arī grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu. Savukārt otrai personai apsūdzība celta par piesavināšanās organizēšanu.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga aģentūru LETA iepriekš informēja - lai sekmētu kriminālprocesa efektīvu norisi, prokurors kriminālprocesu sadalījis un procesu daļā pret pārējām lietā iesaistītajām personām nosūtījis Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei tālākai izmeklēšanas veikšanai.

Jau ziņots, ka «Krājbankas» kriminālprocesā aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tika turēts bijušais bankas prezidents Priedītis, bankas līdzīpašnieks Antonovs, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Dzintars Pelcbergs un Mārtiņš Zalāns. Šajā kriminālprocesā izmeklētāji 2011.gadā aizturēja arī bijušo bankas valdes locekli Svetlanu Ovčiņņikovu.

Noziedzīgie nodarījumi, par kuriem tika turēti aizdomās Priedītis, Antonovs, Pelcbergs un Zalāns, kvalificējami kā sevišķi smagi. Policija bija arestējusi minēto personu mantu. Saistībā ar šo lietu tika uzlikts arests Priedītim piederošam nekustamajam īpašumam, automašīnai, kapitāla daļām kādā uzņēmumā, kā arī vairākiem kontiem dažādās bankās, tostarp ārvalstīs.

Pelcbergam tika apķīlāts transportlīdzeklis un nekustamais īpašums, bet Zalānam - nekustamais īpašums, kapitāla daļas kādā uzņēmumā, kā arī vairāki transportlīdzekļi.

Kā ziņots, 2011.gada nogalē «Krājbankā» tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa «Krājbanku» pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, FKTK padome nolēma apturēt visu «Krājbankas» finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Policija par notikušo sāka izmeklēšanu. Izmeklēšana par Antonovu notiek arī Lietuvas tiesībsargājošās iestādēs.

Ziņots arī, ka bažījoties par «Snoras» stāvokli, 2011.gada 16.novembrī Lietuvas valdība nacionalizēja bankas akcijas, bet 24.novembrī Lietuvas Bankas valde paziņoja, ka nolēmusi banku likvidēt. Vēlāk tika ierosināta bankas bankrota lieta. Aplēsts, ka tās aktīvi bijuši vairākus miljardus litu mazāki par saistībām.

Lietuvas pilsonis Baranausks vadīja «Snoras» valdi, bet Krievijas pilsonis Antonovs - uzraudzības padomi. Viņiem piederēja attiecīgi 25,31% un 68,1% bankas akciju.

Lietuvas Ģenerālprokuratūra Antonovu un Baranausku tur aizdomās par bankas īpašumu piesavināšanos aptuveni 1,7 miljardu litu (493 miljonu eiro) vērtībā. Prokuratūra ierobežojusi viņu tiesības uz īpašumiem kopsummā par aptuveni 805 miljoniem litu (230 miljoni eiro).

Nedēļu pēc «Snoras» darbības apturēšanas bankas vadītāji tika aizturēti Lielbritānijā saskaņā ar Lietuvas izdotu Eiropas aresta orderi, bet Lielbritānijas tiesa drīz vien nolēma viņus atbrīvot pret drošības naudu, nosakot abiem obligātu reģistrēšanos policijā. Vēlāk viņi tika atbrīvoti arī no šā pienākuma.