Vēršas Eiropas Cilvēktiesību tiesā par latviešu valodas pretinieku slēpšanu (105)

«Deputāti ir publiskas valsts amatpersonas, kuras nedrīkst slēpt savu darbību likumdošanā», uzsver politologs, «kad sūdzību pieņems, tieslietu ministrei [Baibai Brokai] būs jāskaidro Cilvēktiesību tiesai, kāpēc Latvijas valsts slēpj latviešu valodas pretinieku vārdus.»

Par spīti tam, ka likumdošanas process Latvijā ir publisks, Centrālā Vēlēšanu komisija (CVK) atteica izsniegt informāciju, kuri deputāti ir parakstījuši 2012.gada likumprojektu, kas paredz likvidēt latviešu valodai vienīgās valsts valodas statusu – līdz ar to likumdošanas process noritēja slepeni, norāda Puriņš.

CVK arī aizbildinājās, ka tai nav zināms, kuri ir ievēlēti par Saeimas un pašvaldību deputātiem, kā arī, ka likumprojekta parakstītājus neesot iespējams izpaust, jo, iespējams, datoru cietie diski ar datu bāzi ir sadauzīti lauskās ar āmuru.

Administratīvā rajona tiesa, kura ir vienīgā tiesu instance, kas Latvijas izskata informācijas atklātības lietas pēc būtības, pārkāpa pilnvaras, atsakoties gūt pierādījumus, ka informācija faktiski ir CVK rīcībā, gūt eksperta atziņas par to, ka no divām datu bāzēm – deputātu datu bāzes un parakstu vākšanas datu bāzes – pieprasīto informāciju iespējams gūt dažu sekunžu laikā, atsakoties nopratināt liecinieku, kurš varēja liecināt par nelikumīgām darbībām ar dokumentiem un datiem CVK.

Satversmes 100.pants līdzīgi kā ECT un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta pirmā daļa paredz ikvienam «tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju».