Lietuvas ekspertiem gatavs slēdziens par Rīgas pils ugunsgrēka iemesliem (29)

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Iekšlietu ministrija (IeM) kaimiņvalsts kolēģiem vasarā lūdza palīdzību veikt ekspertīzes Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietā.

Rīgas pils, kurā noritēja rekonstrukcijas darbi, dega pērn 20.jūnijā, un policija solīja, ka jau rudenī būs zināms, kāpēc tā aizdegusies. Pēc tam sekoja termiņa pagarinājumi, jo lietuviešu kolēģu darbi ieilga.

Pēc Lipinska teiktā, process bijis samērā ilgs - eksperti vairākas reizes braukuši uz Rīgu, ņēmuši pārogļojušās koksnes paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem, lai analizētu temperatūras iedarbību, kas palīdz konstatēt ugunsgrēka sākumpunktu un cēloni. Visu informāciju vajadzējis precīzi iztulkot no lietuviešu uz krievu valodu, lai Latvijas izmeklētāji to nepārprastu un nerastos nekādas interpretācijas iespējas.

«Mūsu likumi liedz sabiedrībai izpaust informāciju par ekspertīzes rezultātiem. Jūsu izmeklētājiem nebūs viegli, jo viņu rīcībā jau nodoti vairāki citi ekspertīžu rezultāti - gan celtniecības firmu, gan arī pasūtītāja un apdrošinātāja uzdevumā izdarīto. Izmeklētāji droši vien ņems vērā to, kurā būs visobjektīvākie argumenti,» laikrakstam sacījis Lipinsks.

Valsts policijas (VP) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Toms Sadovskis uz LA jautājumu, kad policija ziņos sabiedrībai par Rīgas pils degšanas iemesliem, atbildējis, ka neko nekomentēs, iekams nebūs saņemti Lietuvas kolēģu izmeklēšanas rezultāti.

Jau iepriekš pils atjaunošanas darbu pasūtītājs VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) ziņoja, ka iestādes pieaicinātie eksperti secinājuši - ugunsgrēks izcēlies būvdarbu zonā no atklāta uguns avota. VNĪ prasīšot piedzīt zaudējumus - apmēram sešus miljonus eiro - no būvniekiem - pilnsabiedrības «SBRE», kas ir būvniecības kompāniju «Re&Re» un «Skonto būve» izveidota apvienība.

VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane pastāstīja, ka esot vērsusies pie abiem ar pils atjaunošanu saistītajiem apdrošinātājiem - «Baltijas apdrošināšanas nama» un «BTA» - ar prasību par zaudējumu atlīdzību. Ja būvnieki un apdrošinātāji atteiksies tos segt, VNĪ lems par prasības sniegšanu tiesā. Savukārt «BTA» ir noslēgusi līgumu ar starptautiski sertificētu un neatkarīgu ugunsgrēku izmeklēšanas ekspertu Robertu Edvardsu no Lielbritānijas. Līdzīgi rīkojušies arī pils remontētāji pilnsabiedrība «SBRE», kuri sadarbojas ar Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidentu un Starptautiskās ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmo viceprezidentu, kurš neuzskata, ka ugunsgrēkā būtu vainojami darbu veicēji.

Rīgas pils atjaunošanas padomes vadītājs Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis uzskata, ka, visticamāk, ekspertīžu rezultāti tiks apstrīdēti tiesā, jo tajos nav ne vismazākās vienprātības, šodien raksta LA.

Kā ziņots, VNĪ pieaicinātie Igaunijas eksperti secinājuši, ka ugunsgrēks pagājušā gada 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijis atklātas uguns avots - dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.

Ņemot vērā, ka ugunsgrēka izcelšanās avots saskaņā ar VNĪ pieaicināto ekspertu atzinumu bijis būvobjektā, par ko saskaņā ar līgumu atbild būvnieks, VNĪ prasa, lai pilnsabiedrība «SBRE» par saviem līdzekļiem novērš ugunsgrēka sekas. Provizoriski aplēstās šo darbu izmaksas ir 6,1 miljons eiro (4,3 miljoni latu).

VNĪ nosūtīja būvniekam vēstuli ar prasību saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem novērst postījumus. Vienlaikus tika iesniegti pieteikumi abiem minētajiem apdrošinātājiem par zaudējumu atlīdzību.

Savukārt «SBRE» medijiem izplatīja vēstījumu, ka uzskata VNĪ paziņojumu par spekulatīvu, jo ugunsgrēka izmeklēšanā piedalās vairāki dažādu pušu pieaicinātie eksperti, tomēr oficiālo slēdzienu sniegs VP izmeklēšana. Pēc būvnieka domām, VNĪ cenšas novērst uzmanību no savas atbildības par notikušo un sekām.

Kā ziņots, 2013.gada 20.jūnija vakarā Rīgas pilī, kurā noritēja rekonstrukcijas darbi, izcēlās ugunsgrēks. Kopējā pils degšanas platība bija 3200 kvadrātmetru - izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa 2400 kvadrātmetru platībā, 4.stāvā - 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvā - 200 kvadrātmetru platībā. Par ugunsgrēka izcelšanās iemesliem tika sākts kriminālprocess.

3.decembrī valdība nolēma ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumus segt no pils būvniecībai paredzētā finansējuma 19,65 miljonu latu apmērā.