Poruka vidusskolas darbinieki un audzēkņi lūdz nereformēt viņu skolu (9)

Vēstules autorus arī sarūgtinājusi un pārsteigusi Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājas Eiženijas Aldermanes sniegtā informācija, kuru viņi uzskata par skolas tēlu graujošu.

«Apzinoties to, ka mūsu skola ir to 25 izglītības iestāžu sarakstā, kas var būt pakļautas optimizācijai, mēs paužam neizpratni, ka šobrīd attīstītie virzieni vidusskolā - Ievirze policista darbā un Komerczinības - netiek vērtēti kā pārdomāti soļi skolas attīstībā,» sacīts vēstulē. Poruka skolas pastāvēšanas aizstāvji neuzskata, ka vidusskola nīkuļotu pēc 2011.gadā notikušās reorganizācijas.

Skolā patlaban mācās 320 skolēnu, noslēgts trīspusējās sadarbības līgums ar Valsts policijas koledžu, kā arī ar «Junior Achievement Latvia», lai attīstītu minētos virzienus vidusskolā, tomēr tiekot izskatītas idejas skolu pievienot Rīgas 37.vidusskolai, kurā mācās Čiekurkalna apkaimes krieviski runājošie bērni, vai arī nodot skolas izglītības programmu īstenošanu Rīgas 45.vidusskolai, jo Rīgas 37.vidusskolā mācās krievu tautības skolēni un divplūsmu skolas izveide nebūšot iespējama, savukārt Rīgas 45.vidusskola atrodas Vidzemes priekšpilsētā un nokļūt tajā nav iespējams, jo vilcienu pārbrauktuves nav regulējamas.

Vairāki ļaudis, kas piedalījušies vēstules tapšanā un parakstīšanā, «Neatkarīgajai» pauduši bažas, ka pašvaldības un ministrijas kabinetos jau tiekot kalti tālejoši plāni un necaurskatāmas shēmas par skolas ēku atdošanu pašvaldības kapitālsabiedrībai «Rīgas ūdens». Prioritāte esot ēkas dabūšana, tāpēc vajadzīgs nepamatoti noniecināt skolu un skolas vadības paveikto darbu.

Aldermane, atbildot skolas aizstāvjiem, informējusi, ka 2013.gada 31.oktobrī Rīgas vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas komisijas sēdē skatīti izglītības iestāžu sniegtās izglītības kvalitātes radītāji, skolēnu skaita dinamika un attīstības perspektīvas. Izvērtējot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sniegto informāciju, notikusi viedokļu apmaiņa par vairāku izglītības iestāžu, tai skaitā arī Poruka vidusskolas, attīstības perspektīvām. Sēdē nav pieņemti konkrēti lēmumi, kuri būtu saistīti ar skolas iespējamo reorganizāciju nākamajā mācību gadā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) «Neatkarīgajai» apliecināja, ka šajā mācību gadā nav plānu Jāņa Poruka vidusskolu optimizēt. Tomēr viņš pauda uzskatu, ka patlaban vairākas Rīgas skolas, tai skaitā Poruka vidusskola, ir monitoringa režīmā, un tiek uzmanīgi sekots līdzi, kādi būs rezultāti ar bērnu piesaisti.

«320 bērni Rīgas vidusskolai ir mazs skaitlis, turklāt jāatzīmē, ka Poruka vidusskola pēc reorganizācijas jau ir apvienota ar Mežaparka sākumskolu. Ja apskatāmies skolēnu skaitu klasēs, tad atsevišķās klasēs tā aina ir pavisam bēdīga, jo ir klases, kurās mācās 14, 15 un pat 7 bērni. Tas lielā mērā ietekmē arī skolas kvalitātes rādītājus, jo mūsu valstī darbojas sistēma nauda seko skolēnam, kas nozīmē - jo mazāk skolēnu, jo skolai un skolotājiem mazāk naudas. Jāņa Poruka vidusskolai un lielā mērā skolas direktorei vēl ir laiks rūpēties par skolēnu piesaisti, taču, ja situācija nemainīsies, tad izvērtēsim visus apstākļus un pieņemsim lēmumu. Taču vēlos uzsvērt, ka nekādā gadījumā bērni necietīs. Tieši otrādi - šobrīd Rīgas dome vislielāko vērību pievērš skolu kvalitātes rādītāju uzlabošanai,» norādījis Ameriks.

«Ja mēs runājām par izskanējušām baumām saistībā ar SIA «Rīgas ūdens» pārvietošanu uz Poruka vidusskolas telpām, tad vēlos uzsvērt, ka šāds lēmums nav pieņemts. Savukārt skolai blakus esošais ūdenstornis tiešām pieder SIA «Rīgas ūdens», bet tur iekšā atrodas īrnieki un tam nav nekāda sakara ar vidusskolu,» sacījis Ameriks.

Jāņa Poruka vidusskolas direktore Žanete Tauriņa vērsusi «Neatkarīgās» uzmanību uz to, ka Aldermane, runājot par Rīgas 37.vidusskolu, atzīmējusi, ka skolēnu skaits tajā ir neliels tāpēc, ka nav ērta piekļuve. «Savukārt mūsu skolu no vietas ar ērtu piekļuvi transportam grasās pārvietot uz tādu, kur nebūs ērti piekļūt,» satraukumu paudusi Tauriņa. Viņa ir optimiste, runājot par skolēnu skaita dinamiku nākotnē, jo netālu tiekot celts jauns dzīvojamais rajons «Ungura nami», tātad bērnu un skolēnu apkaimē būšot vairāk.

Jau ziņoja, ka daļai Rīgas skolu, kuras 2011.gadā tika iekļautas izglītības iestāžu sarakstā un kurām divarpus gadu laikā tika uzdots rast risinājumus savai tālākajai pastāvēšanai un attīstībai, līdz pagājušā gada nogalei tā arī nebija izdevies panākt skolēnu skaita palielināšanos.