«Bērnu slimnīcā ik gadu ar diagnozi cukura diabēts nonāk teju visi Latvijā saslimušie bērni - aptuveni 60 līdz 70 jaunu cukura diabēta pacientu, kuriem kopā ar vecākiem piedāvājam apmācību par diabēta pašaprūpi. Raugoties statistikā, 1.tipa cukura diabētu skaits kopumā pēdējo 10 gadu laikā ir gandrīz dubultojies, sevišķi pieaugusi saslimstība vecuma grupā līdz četriem gadiem. 2.tipa cukura diabēts bērniem līdz 18 gadiem pirms 10 gadiem bija retums, šobrīd tādu ir 4-6 pacienti gadā,» norāda Bērnu slimnīcas endokrinoloģe Una Lauga Tuņina.
Viņa norāda pāris zinātniski pierādītus faktus, kas jāzina ne vien pacientu vecākiem, bet sabiedrībai kopumā: 1.tipa cukura diabēta attīstība ir tieši saistīta ar cilvēka imūno sistēmu. Ir norādes uz to, ka agrīna (līdz 1 gada vecumam) govs piena un glutēnu saturošu produktu ieviešana uzturā var palielināt saslimstības risku. Iespējams, sava loma slimības attīstībā ir pazeminātam D vitamīna līmenim asinīs, kā arī dažām infekcijas slimībām.
Savukārt, 2.tipa cukura diabēta attīstībā galvenais riska faktori ir liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids, kā arī 2.tipa cukura diabēta gadījumi tuviem radiniekiem (ģenētiskais fons). Joprojām notiek pētījumi, taču skaidrs, ka abu tipu cukura diabēta risku nosaka vairāku faktoru kombinācija.
Agrīnā vecumā par profilaktisku pasākumu varētu uzskatīt krūts barošanu (līdz 1 gadam) un adekvātu D vitamīna lietošanu (vismaz līdz 3 gadu vecumam). Lai novērstu 2.tipa cukura diabēta «epidēmiju», par kuru šobrīd runā ASV un Āzijā, galvenais ir veselīgs uzturs ar vecumam atbilstošu kaloriju daudzumu un regulāra fiziskā slodze. Pētījumi pierāda, ka šāda «neinteresanta» profilakse samazina 2.tipa cukura diabēta risku par 50-70%. Ēdam mēs katru dienu vairākas reizes dienā, bet vai aktīvi kustamies?