Breivīks atkal sūdzas par apstākļiem cietumā; atklāj, ko darītu, ja izlemtu atriebties (152)

Kā norādīts 30 lapaspuses garajā ekstrēmista vēstulē, kas nosūtīta vairākiem medijiem un institūcijām, ieslodzītais ticis pakļauts vairākiem simtiem kratīšanu, turklāt pret Bēringu-Breivīku tiekot vērsta cenzūra, viņam netiekot nodrošinātas pietiekamas iespējas nomazgāties dušā, nodarboties ar sportu un uzturēties svaigā gaisā.

Bēringa-Breivīka advokāts Tods Jurdets apstiprināja, ka viņa klients tiešām uzrakstījis šādu vēstuli, kas datēta ar 29.septembri un nosūtīta arī Eiropas Padomes Eiropas Komitejai spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai.

Pēc Bēringa-Breivīka advokāta teiktā, «cietuma vadība pārāk ilgu laiku pavadīja, apsverot, ko vien viņi var, pirms vēstule varēja tikt izsūtīta».

Vēstulē, ko saņēmis prestižais izdevums «The Wall Street Journal», Bērings-Breivīks apgalvo, ka gadījumā, ja izlemtu atriebties par slikto attieksmi cietumā, viņš mācētu pagatavot ieročus no viņam cietumā pieejamajiem priekšmetiem, tostarp spēļu konsoles «Sony PlayStation 2», skrūvēm un papīra lapām. Taču vienlaikus viņš uzstāj, ka vardarbīgā fāze viņa cīņā pret islāmu un kulturālo marksismu noslēgusies 2011.gadā.

Notiesātais ekstrēmists arīdzan atklāj, ka viņš esot sarakstījis vairāk nekā 1000 lapaspušu biezu grāmatu, kuru cietuma vadības dēļ nevarot nosūtīt izdevējam.

Vēstulē laikrakstam VG Bērings-Breivīks apgalvo, ka 2013.gada 11.jūlijā viņš mēģinājis izdevējam nosūtīt grāmatu, kam dots nosaukums «Breivīka dienasgrāmatas», kā arī 35 lapaspušu grāmatas fragmentu avīzei VG, taču šie sūtījumi tā arī neesot tikuši saņemti.

Turpretī Šīenas cietums, kurā pašreiz cietumsodu izcieš Bērings-Breivīks, uzsver, ka pret ieslodzīto netiek vērsta cenzūra.

«Mūsu valstī ir preses brīvība, un, kamēr vien viņš nemudina uz kriminālpārkāpumiem, mēs neliegsim viņam izsūtīt šo tekstu,» norādīja cietuma priekšnieks Karls Gustavs Kundsens.

Bēringa-Breivīka advokāts apstiprināja, ka darbs pie grāmatas rakstīšanas gandrīz jau ir pabeigts.

«Viņam ir ļoti detalizēts manuskripts, kas būs pamats vairāk nekā 1000 lapaspušu biezajai grāmatai,» sacīja Jurdets, piebilstot, ka šajā grāmatā Bērings-Breivīks atklāšot līdz šim vēl nezināmu informāciju par uzbrukumu plānošanu un pamatos pieņemtos lēmumus.

2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus, bet tad devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē nošāva 69 cilvēkus - pārsvarā pusaudžus, no kuriem jaunākā nule kā bija nosvinējusi 14.dzimšanas dienu.

2012.gada 24.augustā Oslo tiesa atzina Bēringu-Breivīku par vainīgu 77 cilvēku slepkavībā, piespriežot viņam maksimāli iespējamo 21 gadu cietumā ar iespēju soda termiņu pagarināt, ja pēc tā izciešanas viņš tiks atzīts par joprojām bīstamu sabiedrībai.

Tiesas pieci tiesneši vienbalsīgi Bēringu-Breivīku atzina par pieskaitāmu, uz ko bija uzstājis arī viņš pats, lai gan prokuratūra lūdza atzīt viņu par psihiski slimu un nozīmēt piespiedu ārstēšanu slēgta tipa iestādē.

No Ilas cietuma uz Šīenas cietumu Bērings-Breivīks tika pārvietots pērn.