VNĪ pieaicinātie eksperti atklāj, kāpēc izcēlās ugunsgrēks Rīgas pilī (83)

Laukšteina informē, ka, tā kā saskaņā ar līgumu ugunsgrēka izcelšanās vieta ir būvobjekts - būvnieka atbildības teritorija, VNĪ prasa pils restaurācijas un rekonstrukcijas darbu veicējam - pilnsabiedrībai «SBRE» - par saviem līdzekļiem novērst ugunsgrēka radītas sekas. Provizoriskie Rīgas pilij nodarītie zaudējumi ir 4,3 miljoni latu, kas ir nepieciešami pils ugunsgrēka seku likvidēšanai.

Laukšteina skaidro, ka aizvadītajos piecos mēnešos VNĪ aktīvi risināja divus būtiskus jautājumus – pirmkārt, kas bija ugunsgrēka izcelšanās iemesls un kur tas izcēlās, tāpēc tika piesaistīts neatkarīgs eksperts - vadošais šāda veida ekspertīžu birojs no Igaunijas «H-ekspertii». Otrkārt, cik lieli bojājumi uguns rezultātā pilij ir nodarīti, kā tos tehniski novērst un kādas būs provizoriskās izmaksas pils tehniskā projekta pārplānošanai un celtniecības darbiem, lai atjaunotu pils jumtu un visas ugunsgrēka skartās platības.

Balstoties uz VNĪ piesaistītā eksperta SIA «LBS-Konsultants» tehniskās apsekošanas rezultātiem un projektētāja tehniskā projekta izmaiņām, ir sagatavots būvniecības darbu izmaksu aprēķins, kas pēc šī brīža provizoriskā novērtējuma sastāda 4,3 miljonus latu.

«Vēlos uzsvērt, ka Igaunijas ekspertu uzdevums bija noskaidrot uguns izcelšanās vietu un iespējamos apstākļus, bet ne noteikt personu vai personas, kas būtu vainojami ugunsgrēka izraisīšanā. Pie vainīgo noskaidrošanas darbu turpina Valsts policija, kurai izvērtēšanai esam iesniegušu arī igauņu ekspertu atzinumu. Tā kā mums šobrīd ir skaidrība par ugunsgrēka izcelšanās iemesliem un tā izcelsmes vietu, varam turpināt aktīvi risināt zaudējumu segšanas jautājumu. Šobrīd esam vērsušies par zaudējumu atlīdzināšanu gan pie būvnieku apvienības SBRE, prasot ar saviem spēkiem un līdzekļiem novērst pilij radītos postījumus, kā arī esam iesnieguši pieteikumu abām iesaistītajām apdrošināšanas kompānijām. Vienlaicīgi būvniekam un būvuzraugam ir izvirzīta prasība nekavējoties no pils rekonstrukcijas darbiem atstādināt visus darbiniekus, kuri bija atbildīgās amatpersonas par būvniecības darbu veikšanu un uzraudzību ugunsgrēka izcelšanās laikā,» atzinusi VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane.

Ugunsdrošības un tehnisko ekspertu atzinuma īss kopsavilkums:

1.ugunsgrēka izcelšanās vieta jeb ugunsgrēka avots atrodas Pils laukuma pusē, pils ēkas bēniņu daļā, kāpņu telpas dienvidrietumu sienā.

2.ugunsgrēka izcelšanās tehniskais iemesls - ugunsgrēka izcelšanās ir iespējama no dzirkstelēm, kvēlojoša tabakas izstrādājuma vai jebkura cita atklātas uguns avota. Eksperti pieļauj, ka pēc aizdegšanās procesa turpinājās kvēlojoša degšana. Svētku zālē starp gruvešiem tika atrasts izlietots ugunsdzēšamais aparāts - eksperti nevar apstiprināt vai noraidīt saistību starp ugunsgrēka izcelšanos un atrasto uguns dzēšamo aparātu. Taču šis apstāklis var norādīt arī uz to, ka ugunsgrēks ir izcēlies no iepriekš līdz galam nenodzēstas lokālas uguns.

3.ugunsgrēka izcelšanās laiks - tehniski kvēlojošās degšanas procesa sākums bija iespējams 20.jūnija visas dienas garumā. Pāreja no kvēlojošas degšanas uz liesmojošu degšanu notika aptuveni laikā no plkst.21.30 līdz 21.40. Ugunsgrēkam, iespējams, bija ilgstošs slēptais periods – vismaz piecas stundas (no tā brīža, kad būvnieki 20.06.2013. plkst.16.30 aizgāja no bēniņiem) līdz ugunsgrēka konstatēšanai pēc ārējām pazīmēm orientējoši plkst.22.10. Slēptā ugunsgrēka posms var būt saistīts tikai ar uzliesmojoša materiāla ilgstošu gruzdēšanu bēniņos, kas šajā gadījumā varēja būt tikai frēzkūdra, kas atradās bēniņos kā siltumizolācijas materiāls. Frēzkūdras pamatīpašības un tās atrašanās ugunsgrēka izcelšanās vietā - Rīgas pils bēniņos – arī ir iemesls, kāpēc kā ugunsgrēka avots ir ilgstošs, slēpts gruzdēšanas periods.

Balstoties uz ugunsgrēka izcelšanās iemeslu ekspertīzes rezultātiem, VNĪ ir nosūtījis vēstuli būvsabiedrībai SBRE ar prasību novērst ar saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem kaitējumu un bojājumus Rīgas pilij; izvērtēt būvniecības un rekonstrukcijas darbos iesaistītās personas, kas bija atbildīgās amatpersonas ugunsgrēka laikā.

Tāpat par zaudējumu atlīdzināšanu VNĪ ir vērsies ar pieteikumu abās ar pils rekonstrukcijas un remontdarbu veikšanu saistītajās apdrošināšanas sabiedrībās – AAS «Baltijas Apdrošināšanas Nams» un BTA.

Ņemot vērā, ka gan jumts, gan jumta konstrukcijas plaši cieta ugunsgrēkā, pastāvīgā jumta izbūvei ir nepieciešams tāds tehniskais projekts, kurā ir ņemts vērā ēkas jumta konstrukciju reālais stāvoklis un ēkas konstrukciju nestspēja pēc ugunsgrēka. Tāpēc, lai uzsāktu jumta būvniecības darbus, VNĪ ir pasūtījis neatkarīgu ekspertu vērtējumu pārstrādātajam tehniskajam projektam. Tas dos garantiju, ka pārstrādātais projekts ir atbilstošs ēkas faktiskajam stāvoklim pēc ugunsgrēka un drošību par no jauna izprojektētā jumta konstrukciju atbilstošiem risinājumiem. Tikai pēc šī izvērtējuma saņemšanas un tehniskā projekta izmaiņu apstiprināšanas atbildīgajās institūcijās, tajā skaitā Rīgas pilsētas būvvaldē, varēs uzsākt celtniecības darbus. Kamēr notiek iepriekš minētā pārbaude un drošības izvērtējums, būvnieks veic darbus zonās, kuras neskar projekta izmaiņas, kā arī nodrošina ēkas pagaidu jumta uzraudzību, uzsver Laukšteinu.