Pirmkārt, multiplās sklerozes pacientam ir jāzina, ka visu invalidējošo slimību pacientus aizstāv Latvijas darba likumā iekļautais vienlīdzīgu tiesību princips. Tā uzdevums ir veicināt vienlīdzīgu tiesību ievērošanu attiecībā pret visiem darbiniekiem. Ja pacients var turpināt darbu, no pienākumu pildīšanas to atbrīvot bez iemesla nevar. Turklāt darba devējam arī ir likumā noteikts pienākums veikt pasākumus, kas atbilstoši apstākļiem nepieciešami, lai pielāgotu darba vidi darba pienākumu pildīšanai. Pacientam nav pienākums ziņot savam darba devējam par slimību, tomēr, lai nodrošinātu veiksmīgu darba turpināšanu, labāk ir priekšniecību brīdināt par radušos situāciju. Svarīgi ir arī saprast, ka darba devējs un kolēģi var nebūt informēti par multiplās sklerozes slimību un var nezināt tās simptomus un ārstēšanas gaitu. Skaidrojot savu veselības stāvokli darba devējam, savstarpēji var rast kompromisus darba ikdienas pielāgošanai. Atkarībā no tā, kādus simptomus pacients piedzīvo, darba dienā un vietā var veikt vienkāršas izmaiņas. Ja darba ņēmējs ātri nogurst, darba devējs par piedāvāt elastīgu darba grafiku, iespējas ņemt garākas pauzes vai strādāt no mājām. Ja pacients piedzīvo kustību traucējumus, darba galdu var iekārtot ērti pieejamā vietā, darba telpās ierīkot atsevišķus atbalsta elementus, piemēram, rokturus. Ja pacientam strauji pasliktinās redze, iespējams, ir nepieciešama īpaša datora operētājsistēma vājredzīgajiem vai ir jāpielāgo ekrāna spilgtums. Ja pacientam ir grūtības koncentrēties un atcerēties lietas, darba devējs var gatavot ērti pārskatāmus darba uzdevumu sarakstus. Multiplās sklerozes pacientu simptomi un to intensitāte katram ir atšķirīgi, tādēļ arī katrs gadījums un nepieciešamie pielāgojumi ir jāvērtē individuāli. Tomēr pacientam pašam ir jāzina, kādus pienākumus viņš var veikt un kādi pielāgojumi tam ir nepieciešami, un jāizskaidro tas savam darba devējam.