/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10972895t1hd91e.jpg)
Atskatoties uz ministra amatā aizvadītajiem diviem gadiem, bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs atzīst, ka šis profesionāli ir bijis izaicinošākais laiks viņa dzīvē.
Sprūdžs: Latviešiem jābūt prasīgākiem pret savu valsti (62)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atstājot ministra posteni, Sprūdžs šodien izplatītajā paziņojumā pauž, ka šo divu gadu laikā vairākās jomās ir bijušas gan vilšanās, gan arī gandarījums par paveikto, kas gan ir bijis krietni vairāk. Viņš atzīst, ka vienmēr ir gribējies, lai darbi virzās uz priekšu ar lielāku ātrumu, ko ne vienmēr ir izdevies panākt. «Saprotu, ka valsts pārvalde ir komplicēts organisms, kur krustojas gan politiskās, gan saimnieciskās konkurences un interešu aspekti,» raksta Sprūdžs. Vienlaikus viņš uzskata, ka valdībai bija iespējas pārmaiņas virzīt daudz straujāk.
Pēc Sprūdža domām, latviešiem ir jābūt prasīgākiem gan pret savu valsti, gan pret politiķiem vairākās principiāli svarīgās jomās un nav normāli, ka valda samierināšanās ar neuzticību politiskajai varai.
Politikā ir ienākuši jauni cilvēki, kam ir globāls pasaules skatījums, vienlaikus esot valsts patriotiem. Par tādiem Sprūdžs uzskata vairākus līdzšinējās valdības ministrus - ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, finanšu ministru Andri Vilku (V), labklājības ministri Ilzi Viņķeli (V), kā arī bijušo izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli. Pēc viņa domām, ir skaidri signāli tam, ka ar jaunu cilvēku ienākšanu Latvijas politikā neatgriezeniski mainās arī pati politiskā vide. Savukārt tas ceļš, kādā patlaban iet Latvijas politika, ir vienīgais, pa kuru var nonākt līdz stabilai un konkurētspējīgai labklājības valstij, uzskata bijušais ministrs.
Jau ziņots, ka šodien beidzas līdzšinējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža pilnvaras. Viņš par savu demisiju paziņoja 5.septembrī.
Sākotnēji kā demisijas iemeslu viņš minēja pievēršanos privātajam biznesam. Bet šonedēļ Sprūdžs nosūtīja saviem partijas biedriem vēstuli, kurā pauda savu neapmierinātību ar viņa amata «notirgošanu» par labu tam, lai partija tuvinātos Zaļo un zemnieku savienībai un «Reģionu aliansei». Viņu neapmierina, ka viņa vēlamā demisija ir tikai daļa no politiskās spēles.
«Diemžēl tā ir Reformu partijas būtiska problēma - tās kodols pēc vajadzības nav kautrējies vērsties pret cilvēkiem, kas bijuši tai lojāli un klātesoši, jau sākot ar pašu partijas dibināšanu,» vēstulē pauda Sprūdžs. Viņš atklāja, ka lēmumu par savu demisiju pieņēmis Reformu partijas priekšsēdētāja Edmunda Demitera un atsevišķu tā saucamā partijas kodola cilvēku spiediena rezultātā.