Pavļuts izslēdz demisijas iespēju; kā prioritāti izvirza būvniecības nozares sakārtošanu (54)

«Demisionēšana vienmēr ir veids, kā uzņemties atbildību un vienlaikus neizdarīt neko. Patlaban es savu atbildību redzu, risinot tos jautājumus, kas būvniecības jomā ir jāatrisina. Tāpēc mana prioritāte ir veikt izmaiņas būvniecības nozarē,» uzsvēra ministrs.

Pavļuts informēja žurnālistus par Ekonomikas ministrijas (EM) nekavējoties risināmajiem darbiem būvniecības nozares sakārtošanā.

Ministrs atgādināja, ka pagājušajā piektdienā EM nosūtīja vēstuli pašvaldību būvvaldēm ar lūgumu veikt ārkārtas pārbaudes sabiedriski nozīmīgās ēkās. Atsevišķas pašvaldības jau paziņojušas, ka tās šādas pārbaudes sākušas veikt.

Tāpat EM veidos iespējamo riskanto būvobjektu sarakstu, kura tapšanā tiks ņemti vērā arī nozares speciālistu un anonīmu ziņotāju ieteikumi. «Pēdējās dienās daudzi cilvēki stāsta par to, ko ir redzējuši un zina. Līdz ar to centīsimies radīt saprātīgu mehānismu, kas ļaus informācijas sniedzējiem ziņot, paliekot anonīmiem,» sacīja Pavļuts.

Kā visplašāko darba lauku ekonomikas ministrs minēja augstas drošības un kvalitātes standartu ieviešanu būvniecībā. «Piesaistīsim starptautiskus ekspertus, kas palīdzēs vērtēt būvniecības sistēmu, spēkā esošus normatīvus, kā arī tos normatīvus, kuriem būs jāstājas spēkā līdz ar jauno Būvniecības likumu nākamā gada 1.februārī. Ja būs būtiski iemesli, kas, atskatoties uz pagājušās ceturtdienas notikumiem, šķitīs nepietiekami, likumu grozīsim. Bet patlaban neuzskatu, ka jaunais likums būtu jāatver, jo tas ir stingrāks un labāks nekā līdz šim spēkā esošais regulējums,» atzina ministrs.

Pēc ministra domām, kritisks jautājums ir arī būvspeciālistu kompetence. Tāpēc EM definēs stingrākas prasības un to, kādai kvalifikācijai šiem cilvēkiem ir jābūt.

Ministrs arī atzina, ka nozīmīgs risināmais jautājums ir arī par valsts uzraudzību pār būvniecības procesu. «Acīmredzot valsts kontrole pār būvniecības procesu pārvaldību ir jāatjauno. Taču šaubos, vai ir nepieciešams atjaunot Valsts būvinspekciju tādu, kāda tā bija, kad to likvidēja 2009.gadā,» sacīja ministrs un pauda šaubas, vai Valsts būvinspekcijas esamība būtu novērsusi traģēdiju Zolitūdē.

Pavļuts arī uzsvēra, ka nekavējoties tiks pieaicināti ārvalstu eksperti, lai ne tikai vērtētu Latvijas būvniecības sistēmu, bet arī traģēdijas Zolitūdē iemeslus. «To darīsim ciešā sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Valsts policiju, lai process sekmētu kriminālprocesu,» teica ministrs.

Viņš informēja, ka līdz šim palīdzības piedāvājumus izteikušas vairākas valdības un vairāki ārvalstu individuālie eksperti. «Domāju, ka būtu jāizvēlas viena komanda, lai nebūtu daudzi eksperti, kas kavēs patiesības noskaidrošanu. Nekavējoties jādomā par atlases principiem un līdzekļu piešķiršanu,» uzsvēra Pavļuts.

Nedēļas laikā EM aprakstītos pasākumus sagatavos detalizēti informatīvajā ziņojumā, un jau nākamnedēļ tie tiks iesniegti izskatīšanai valdībā. «Neviens likums, neviens normatīvs nevar nodrošināt pret cilvēcisku kļūdu vai individuālu bezatbildību, tāpēc visiem kopā ir jārada sistēma, kas nepieļauj atbildības neuzņemšanos,» uzsvēra Pavļuts.

Viņš stāstīja, ka šodien tikšanās laikā ar būvniecības nozares pārstāvjiem neviens no EM priekšlikumiem nozares sakārtošanā netika noraidīts. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra: «Ja man būs jāsaskaras ar situāciju, kad atkal jutīšu nozares lobiju, kas kavēs nepieciešamo rīcību veikšanu, es jau šodien būvniekiem tikšanās reizē pateicu, ka virzīsimies uz priekšu bez viņiem,» sacīja ministrs.

Līdzšinējo būvniecības nozares lobiju ekonomikas ministrs salīdzināja ar ātro kredītu nozares lobiju. «[Normatīvo aktu] saskaņošanas process ir izvērties par nebeidzamu nozaru interešu festivālu, kur visa normatīvo aktu virzība reducējas uz to, kurai nozarei ir lielāks spēks un ietekme, nevis vēlme definēt politiku. Diemžēl ar to saskaros dažādos līmeņos, ieskaitot Koalīcijas padomi,» piebilda Pavļuts.